liepajniekiem.lv
Esam jau šādi atpūtušies Bernātos, esam izgājuši lieliskos pārgājiena maršrutus Karostā, tāpēc meklējām ko jaunu. Tāpat nosacījums bija samērīgs attālums, lai to pievarētu arī bērni.
Šādi nonācām līdz Austrumu fortiem, kuros atkal atgriezusies dzīvība.
Bingo par dzeltenu automašīnu
Bet kurp tieši dosimies, pārgājiena dalībnieki nezināja.
Tā kā attālums no redakcijas līdz Brīvības ielai 180, kur atrodas ūdens ieskautā sala, ir kādi 5,5 kilometri un gājiens ved cauri pilsētai, izlēmām, ka īpaši jaunajiem censoņiem jāsagādā kāds spēles elements.
Tāpēc pēc satikšanās pārgājiena dalībnieki tika pie šifrēta maršruta. Virziens, kurā doties, bija jāatmin, lasot ikonas.
Tramvajs un tilts nozīmēja, ka mums jādodas pāri Tirdzniecības kanālam, tālāk jau sporta inventārs skaidri norādīja uz LOC infrastruktūru.
Izaicinājums bija atminēt, ko nozīmē bārdains vīrietis, pildspalva un koks, bet kopīgiem spēkiem pārgājiena dalībnieki saprata, ka pieturvieta plānota Raiņa parkā.
Pa ceļam gājējiem, kuru vidū bija divi nu jau otrklasnieki Marta un Everts, topošais pirmklasnieks Dāvis un nu jau sākumskolu beigusī Amēlija, bija interesanti spēlēt arī “Pārgājiena bingo”.
Vajadzēja uzmanīgi skatīties apkārt, lai aizpildītu bingo kartīti, ja ceļā gadās zāles pļāvējs darbībā, saimnieks ar suni, dzeltena automašīna, ķērcošs putns kokā, sportists, kas izpilda vingrinājumus, arī dažādi pilsētvidē saskatāmi elementi.
Jāteic, ka dažbrīd “Pārgājiena bingo” radīja tādu aizrautību, ka bija jāpieskata jaunieši, lai viņi nepaklūp, uzmanīgi pētot, vai neieraudzīs dzeltenu automašīnu.
Kad tika ieskaitīta arī dzeltenā traktortehnika, pētnieki likās mierā, taču drīz vien jau dzeltenas automašīnas burtiski gadījās pa ceļam cita aiz citas.
Tā kā gājām sestdienā, kas bija brīvdiena, vienīgais, ko neieraudzījām, bija zāles pļāvējs darbībā. To atstājām citai reizei.
Parkā bija pauze, lai padzertos, kuru aizpildījām arī ar mazu sacensību – vajadzēja no neliela attāluma trauciņā trāpīt kādu no pildspalvām ar “Kurzemes Vārda” logo.
Tās bija dažāda smaguma un izmēra, tāpēc uzdevums nebija viegls. Daudzi meta garām visas trīs pildspalvas, un, kad šķita, ka būs vajadzīga otrā kārta, jo vairākiem dalībniekiem bija pa vienam precīzam trāpījumam, Natālijai izdevās iemest traukā divas pildspalvas, un viņa tika pasludināta par sacensību uzvarētāju, balvā saņemot iespēju uzdot precizējošu jautājumu tiesnešiem, ja neizdodas atšifrēt karti.
Nākamos divus maršruta punktus gan sanāca uzminēt visai viegli – futbola stadions Raiņa parkā un dzelzceļa pārbrauktuve, tāpēc Natālija savu balvu nomainīja uz iespēju ieskriet veikalā.
Everta “mīdija” un supošanas piedzīvojums
Kad bijām nokļuvuši uz Brīvības ielas, kur bērniem bez grūtībām sanāca atminēt gan autosalonu un servisu, gan degvielas uzpildes staciju un arī būvniecības un mājsaimniecības veikalu, piezagās arī pirmais nogurums, un mazajiem pārgājiena dalībniekiem nācās teikt, ka “esam jau gandrīz klāt”.
Un nebija jau arī melots, jo tūlīt aiz pagrieziena bija ceļš uz Austrumu fortiem. Tur satikām gulbju ģimeni un bijām priecīgi izstaigāt vēsos nocietinājumu labirintus.
Austrumu fortu jaunie nomnieki mums ierādīja vietu piknikam, un sākām gatavot improvizētu maltīti turpat uz uguns, meklējām kādu pavēni atpūtai, iepazinām apkārtni.
Saimnieki Jānis un Dina Bruži mūs uzņēma, izrādot visu apkārtni, izstāstīja arī par salas labiekārtošanas plāniem, te paredzēts izveidot gan stendu loku šaušanai, laipas supošanai, sporta laukumus, taps arī lapenes piknikiem, bet pagaidām lielākā rūpe esot visu teritoriju appļaut un uzturēt sakoptu.
Nebijām fortos vienīgie apmeklētāji, blakus bija brīvdabas pasākums arī citai kompānijai, te noteikti varētu būt laba vieta arī kāda kolektīva sporta spēlēm.
Kad Jānis ierunājās par iespēju makšķerēt, bija jāsagādā makšķeres. Tās tēti darināja no turpat uz vietas pieejamiem materiāliem, un sanāca gana labi.
Tikmēr grilā bija izcepta gaļa un dārzeņi, pēc maltītes notika draudzības mačs tautasbumbā, ik pa laikam kāds no kompānijas spēlēja pludmales tenisu, atpūtās šūpuļkrēslos vai laiski sarunājās, mielojoties ar gardumiem.
Mums visiem šķita, ka atmosfēra fortos ir apbrīnojami mierīga un rāma, tā ir lieliska vieta, kur pazust no pilsētas burzmas un atpūsties brīvā dabā tepat Liepājā.
Everts tika pie savas “mīdijas”, ko viņš izzvejoja no ūdens, Marta ar tēti peldējās, un jaunieši spēlēja kāršu spēli.
Īpašs piedzīvojums bija supošana, ko daudzi izmēģināja pirmo reizi. Ligita tagad ir apņēmusies arī piedzīvot saullēktu uz SUP dēļa. Iespējams, ka tas būs mūsu nākamais draugu pasākums.
Bet varbūt, ka atgriezīsimies Austrumu fortos ar tiem izdevniecības kolēģiem, kas šoreiz bija aizņemti citos pasākumos, jo vasara vēl ir tikko startējusi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
