liepajniekiem.lv
Neskaitāmu kāzu muzikante
Ilze Valce pēc izcelsmes ir īstena latgaliete, jo no turienes nākot viņas senči. Taču, lai gan dzimusi Jelgavā, visu dzīvi nodzīvojusi Dienvidkurzemē un Liepājā.
Viņas bērnība pagājusi Medzē, kur tētis bijis kolhoza priekšsēdētājs. Tur I. Valce tikusi arī pie pirmajām klavierēm, kuras tolaik vēl nemaz nemācēja spēlēt. Kapsēdes skola klavieres gribējusi izmest, bet tētis tās nopircis.
“Tad es sēdēju tētim klēpī un mēs abi divi kaut ko trinkšķinājām,”
atceras diriģente.
Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Cīravu, kur kāda ļoti laba mūzikas skolotāja ieteikusi vecākiem, ka Ilze jālaiž mūzikas skolā. Tā arī nonākusi Aizputes mūzikas skolā, kur beidzot apguvusi klavierspēli.
“Protams, lasot Šerloku Holmsu, es gribēju būt juriste, bet tomēr astotajā klasē pieņēmu lēmumu doties uz Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu,” diriģente stāsta.
I. Valce visspilgtāk atceras, ka Cīravā piedalījusies neskaitāmās kāzās, jo kas gan cits spēlēs kāzu maršu, ja ne vietējie. Viņai nemaz īpaši to nav paticis darīt, bet tagad atzīst – tā bijusi laba prakse.
“Droši vien, ka es esmu bijusi klāt ļoti daudzu cīravnieku kāzās, tik vairs neatceros tos preciniekus!”
I. Valce smejas.
Pamatskolas laikā reizēm parādījusies vēlme mūzikai atmest ar roku. Visbiežāk bezspēka sajūta radusies, kad bija jāmēro neskaitāmi kilometri ar kājām – uz skolu, no skolas.
“Tētis vakaros nāca tos sešus kilometrus man pretim. Vienu reizi viņš atnāk man pretim un es saku – “tēti, es vairāk negribu iet mūzikas skolā”. Bet viņš, asarām birstot, man sacīja – “vajag, bērniņ, vajag”.”
Mācoties jau Liepājā, I. Valce jutusies tik labi, ka bažām par izvēli nemaz nebijis laika. Viņa smejot atklāj, ka, visticamāk, apmeklējusi pilnīgi visus skolas un pedagogu rīkotos koncertus.
Un ne retu reizi apmeklētāju nemaz nebija daudz, tāpēc dažkārt auditorijā sēdējusi vien viņa un vēl pāris skatītāju.
“Mums arī bija jāiziet prakse Liepājas 1. vidusskolā, lai gan biju pat jaunāka par skolēniem. Turklāt tā vēl bija basketbola klase ar ļoti gariem skolēniem, kam man bija jāmāca dziedāt. Es arī mācīju!” kavējoties atmiņās, smej liepājniece.
Bērni ir nākotne
I. Valce uzsver, ka viņas pienākums kā Dziesmu svētku un arī Liepājas un novada koru virsdiriģentei ir rūpēties par nacionālajām kultūrvērtībām. Tāpēc šādi dziesmu svētki kā nupat Rucavā nosvinētie esot nepieciešami.
Viņa prognozē, ka nākamie varētu būt par godu Liepājas 400. jubilejai, ko atzīmēs nākamgad.
Diriģente ir pārliecināta, ka regulāri ir jāgodina arī tie cilvēki, kas bijuši Dziesmu svētku tradīcijas un Latvijas valsts idejas līdzgaitnieki kā Emilis Melngailis.
“Šie cilvēki sapņoja par savu valsti, un tieši 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā
visā Eiropā bija ļoti aktuāli saprast, vai katra nācija ir vērtība, kāda ir tās vēsture, kāds ir šis kultūras mantojums?
Un tāpēc šie cilvēki, pateicoties savām iegūtajām zināšanām un šai aktualitātei, veica neizmērojami vērtīgu, izglītojošu un zinātniski pētniecisku darbu,” dedzīgi pauž koru kustības vadītāja.
Turklāt Melngailim tieši Kurzemes pusei bijis vislielākais devums.
Pagājušajā nedēļā nosvinēto svētku organizēšana aizņēmusi aptuveni astoņus mēnešus. Uzreiz gan nebijis skaidrs, vai tie notiks tieši Rucavas centrā, jo izpētīti tika arī Bernāti, Nīca un Rucavas muižas kalns, līdz beidzot par norises vietu izraudzīts Rucavas pamatskolas pagalms.
Sagatavošanās darbu veikusi liela komanda, taču vislielākais prieks I. Valcei ir par to, ka organizēšanā iesaistījusies visa Rucava.
“Jāpiemin tie cilvēki, kuri līdz šim brīdim Rucavā senās tradīcijas kopj un nodod tālāk.
Mums ir jāsaprot – ja ne mēs, tad kurš domās par Latviju? Kādam tas ir jādara,” diriģente uzskata.
“Pēc svētkiem gandarījumu sniedza tas, ka bija redzami ļoti daudzi bērni. Jo, kad viņi izaugs lieli, viņiem, protams, būs jāiekļaujas arī pasaules izglītības sistēmā, bet tad, kad viņi atgriezīsies, vai tad, kad šie bērni būs vienalga kurā pasaules stūrītī, viņi noteikti atcerēsies šāda veida svētkus. Un viņi mūsu kultūru kops un nesīs tālāk. Tātad šiem svētkiem ir milzīga paliekoša nozīme uz nākotni,” paredz diriģente.
Tāpat viņai prieks arī par latviešiem ārzemēs, kas mūsu kultūru un tās vērtības turpina kopt jau šobrīd, esot svešumā.
Pati I. Valce aktīvi mēģina un gatavojas XVI Latviešu dziesmu svētkiem Kanādā, kas norisināsies no 4. līdz 7. jūlijam Toronto. Mēģinājumi intensīvi notiekot visos kontinentos.
Plānots, ka tur svētku koncertā dziedās vairāk nekā tūkstotis dalībnieku un puse būs koristi no Latvijas.
“Svētku mākslinieciskais vadītājs ir Juris Ķeniņš, kurš ir Liepājā dzimušā komponista Tālivalža Ķeniņa dēls,” piebilst I. Valce.
Visu dara pati
I. Valces kolēģe, kordiriģente Mirdza Paipare gan augstskolā, gan Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrā ar viņu kopā strādā kopš 1985. gada.
Viņa norāda, ka I. Valcei ir savi uzskati un domas, no kurām neatsakās.
“Viņa var uzklausīt, bet vienalga izdarīs pa savam,”
stāsta M. Paipare.
Virsdiriģente esot neatlaidīga sava darba entuziaste. “Ilze ir ar tvērienu, ar saviem ieteikumiem, aktīva, mērķtiecīga. Augstskolā viņa ir profesore, viņai ir arī atzinīgi novērtēti kori gan starptautiskā mērogā, gan pie mums. Viņas talanta apliecinājums ir padarītais darbs, kuru viņa veic sirsnīgi,” uzskata kolēģe.
“Ilze Valce ir uzņēmīga, stingra savā nostājā un prasībās, radoša, darbīga un mīl lielu kārtību,” tā savukārt viņu raksturo diriģents, Goda liepājnieks Jēkabs Ozoliņš.
“Viņa visu ļoti cītīgi dara, pievērš uzmanību, kā kori izskatās, kā muzicē, kā izvietojas uz skatuves.
Visas vizuālās lietas ļoti akurāti pārdomā. Parasti ar to vairāk nodarbojas diriģenta palīgi, bet viņa visu dara pati,” zina teikt J. Ozoliņš.
Arī viņš novērojis, ka I. Valce savu darbu dara ar lielu mīlestību. To varējis redzēt arī Rucavas dziesmu svētkos, kurus diriģents augstu novērtē.
Līdzīgus svētkus rīkojot arī citur Latvijā, bet pārsvarā kori izpildot lielo Dziesmu svētku programmas dziesmas, jo jaunas ne vienmēr var pagūt apgūt.
I. Valce gan pati sastādījusi īpaši pārdomātu programmu, kas saistīta ar Emiļa Melngaiļa darbību.
“Katrai koru grupai bija pa piecām dziesmām. Tas bija pilnīgi jauns repertuārs. Es viņai pēc tam rakstīju, ka bija superīgi!” viņš paslavē.
Tāpat J. Ozoliņš atzīst, ka Ilze vienmēr zina visu, kas notiek novadā, seko līdzi aktualitātēm koru kustībā. “Viņa ir sava vietā. Dievs dod, lai viņai nepazūd enerģija,” kolēģis novēl.
Vizītkarte
Ilze Valce
- Dzimusi 1964. gada 31. martā Jelgavā.
- Jauktā kora “INTIS” un sieviešu kora “Atbalss” virsdiriģente.
- Dziesmusvētku virsdiriģente, Liepājas un Dienvidkurzemes novada koru virsdiriģente.
- RTU Liepājas akadēmijas profesore.
- Mīļākās dziesmas – vecāku dziedātās “Aijā žūžu, lāča bērni”, “Kur tu augi, daiļa meita” un saviem bērniem dziedātās “Šūpļa dziesmiņa” un “Lelles jaka”.
- Hobijs – romantiskās literatūras vai detektīvu lasīšana.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
