Fotogrāfijas namā ir uz palikšanu, jo izstādi nav plānots noņemt vēl pāris gadu. Izstādes iniciatori cer arī atjaunot priekšdārza žogu.

Pašlaik Kuldīgas ielā 10 atrodas biedrība “Aizputes samarietis”, kas jau ilgstoši palīdz aizputniekiem.

“Viens no galvenajiem mērķiem ir atjaunot žogu, kas laika gaitā ir vienkārši nodrupis.

Vēlamies, lai tas izskatās tā, kā vēsturiski izskatījies pirms 100 gadiem,”

savukārt pastāsta izstādes iniciatoru – biedrības “Aizputes renesanse” – pārstāve Inese Tauriņa.

Iesākumā biedrība pieteikusies Dienvidkurzemes pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas konkursa līdzekļiem, kur arī ieguvusi līdzfinansējumu, lai atjaunotu vismaz daļu no žoga.

Izmaksas par betona stabiņiem, žoga pamatnes atjaunošanu, krāsošanu un fotogrāfiju izdruku bijušas 1000 eiro. Izdevies ieekonomēt ar brīvprātīgo darbaspēku.

“Skatīsimies, kur mēs varētu iegūt naudas līdzekļus nākamajiem posmiem.

Pagaidām lēnām aicinām iedzīvotājus ziedot – varbūt kāds vēlas finansiāli atbalstīt.”

Aizputnieki un biedrības atbalstītāji iesaistījušies arī sešu izstādīto fotogrāfiju izvēlē. Sociālajos tīklos tika izliktas vairākas bildes un jebkuram interesentam bija iespēja nobalsot par saviem mīļākajiem attēliem.

I. Tauriņa pastāsta, ka atsaucība bijusi liela. “Feisbukā cilvēkus bildēs atpazina. Teica, “tas laikam esmu es, šis laikam mans brālis”. Bet tāds arī bija viens no mērķiem – par bērnudārzu atgādināt tiem, kas to atceras, un no jauna izstāstīt tiem, kas nezināja,” viņa saka.

Daži bijušie bērndārznieki komentāru sadaļu izmantojuši, lai parunātu savā starpā, citi pauduši, ka Aizputes Renesanses biedrība uzjundījusi piemirstas bērnības atmiņas.

“Cilvēkiem patika atpazīst sevi vai radiniekus. Ļoti pozitīva sajūta, zinot, ka kādam atgādinājām par bērnības atmiņām,”

priecājas biedrības pārstāve.

Savukārt “Aizputes samarieša” valdes locekle Inese Šteinberga atzīst, ka par padarīto un izliktajām bildēm priecājas arī ēkas apmeklētāji.

“Zinu, ka tie, kas pie mums nāk uz nodarbībām, arī ir gājuši skatīties, priecājušies. Bērni ar īpašām vajadzībām fotografējās pie bildēm.”

Viņa ir pārliecināta, ka šī ir laba iespēja cilvēkiem uzzināt kaut ko vairāk par Aizputes vēsturi. Jo īpaši jauniešiem, kas daudz ko, iespējams, nezina.

I. Šteinberga domā, ka nozīme ir arī jebkādai pilsētas sakopšanai – katram sakoptam stūrītim vai izliktai izstādei –, jo tādā veidā pamazām pilsēta kļūs skaistāka.

“Īpašums, ko biedrība izmanto, ir liels. Un mums nav pa spēkam visu sakopt. Tāpēc esam ļoti priecīgi, ka ir tādi entuziastiski cilvēki, kas iesaistās un kaut ko dara pilsētas labā,” “Aizputes samarieša” pārstāve ir pateicīga.

Plānots, ka izstāde Kuldīgas ielā 10 paliks vairākus gadus.

I. Tauriņa gan piemin, ka fotogrāfijas kaut kad varētu arī nomainīt.

“Vēsturiskas bildes ir ne tikai no bērnudārza, bet arī no citiem ēkas dzīves posmiem, tāpēc pastāv iespēja izstādi pēc laika atsvaidzināt,” I. Tauriņa saka.

Tomēr visvairāk viņai ar domubiedriem patiktu, ja žogu izdotos pilnībā atjaunot un jau esošajām fotogrāfijām vienkārši varētu pielikt klāt vēl citas bildes.

“Mēs ceram, ka gan vietējie, gan arī tie, kas atbrauc pie mums ciemos, aizies paskatīties fotogaleriju. Pati iela arī, protams, ir ļoti skaista, un Kuldīgas ielas sākums ir vēsturisks. Tur var redzēt Aizputi pagātnē,” rosina I. Tauriņa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.