Neatpaliek no pasaulslaveniem kūrortiem

Vasara pilnā plaukumā. Spožā saule un augšup krietni uzskrējušais termometra stabiņš aicināt aicina atpūtniekus veldzēties pludmalē. Kaut arī Zilais karogs tika pacelts pagājušajās brīvdienās un līdz ar to oficiālā pludmales sezona skaitās atklāta ar šo nedēļu, nepacietīgākie jau labu laiku bauda saules peldes, bet drosmīgākie izmēģina arī jūras veldzi.

Tas nu nav apstrīdams – kur gan vēl labāk atpūsties, ja ne mūsu skaistajā jūrmalā, kas dabas dotumu ziņā neatpaliek no daudziem pasaulslaveniem kūrortiem. Laikraksts pētīja, kādus vēl labumus bez dabas dāvanām pludmales apsaimniekotāji šogad mums piedāvās. Taču, kā jau katrā medus mucā, arī šajā ir sava darvas karote – proti, kad liepājnieki iemācīsies novērtēt to, kas viņiem dots, lolot savu brīnišķīgo pludmali un beigs to piesārņot un demolēt?

Pludmale – arvien labiekārtotāka

Nenoliedzami, savs šarms ir mežonīgajām, dabiskajām pludmalēm, bet civilizācija arī prasa savu. Tieši tādēļ šogad, tāpat kā citus gadus, pilsētas teritorijā esošajā pludmalē izvietoti soliņi, novērošanas torņi, pārģērbšanās kabīnes, tualetes, informācijas stendi un cits vasaras sezonas inventārs. Pašas pirmās ejās uz jūrmalu parādījās koka laipas, kas īpaši atvieglo nokļūšanu līdz ūdenim atpūtniekiem ar bērnu ratiem, riteņbraucējiem un citiem.

Stāsta Komunālās pārvaldes tehniskais direktors komunālajos jautājumos Andris Bražis: “Glābšanas stacijas rajonā un Dienvidrietumu pludmalē būs arī šūpoles un tualetes, virzienu norādes, kā arī Jūrmalas parka un pludmales shēmas. Pludmales zonā atradīsies trīs no metāla gatavoti novērošanas torņi. Vēl pie Glābšanas stacijas šogad izvietos vairākus jaunus pārvietojamos bērnu rotaļu laukumu komplektus ar šūpolēm, slidkalniņiem, karuseļiem.”

Un vēl – lai peldētājiem ūdenī palīdzētu orientēties, jūrā visas pludmales garumā izvietotas peldvietas norobežojošās bojas. Peldēšanai atļauto joslu Zilā karoga un Dienvidrietumu pludmalē apzīmēs 24 bojas. Tās izvietotas apmēram 100 metru attālumā no krasta, starp otro un trešo sēkli, ik pa 50 metriem cita no citas.

 Bez tam pludmalē darbu jau uzsākušas vairākas kafejnīcas, kas ļaus atpūtniekiem iestiprināties un ar jaunu sparu mesties izklaides piedāvājumu virpulī.

Vai ūdens ir tīrs?

Ļoti pamatots un loģisks jautājums. Kurš gan, atnācis atpūsties un nopeldēties, negrib būt drošs, ka jūrā nepeld ar aci nesaskatāmi mošķi, kas pēc tam apdraudēs veselību? Te nu vietā atgādināt, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” peldsezona Latvijā sākas 15.maijā.

Tādēļ arī no šī laika Sabiedrības veselības aģentūras Liepājas filiāles speciālisti pilsētas pludmalēs sākuši ūdens paraugu ņemšanu un analīzes. Paraugu ņemšana notiks reizi divās nedēļās visu sezonu līdz pat septembra vidum. Paraugus ņems trīs dažādās pludmales vietās, pēc tam pārbaudīs to mikrobioloģisko un fizikāli ķīmisko rādītāju atbilstību ūdens kvalitātes prasībām.

Inventārs ir. Kas par to rūpējas?

Atgriežamies pie inventāra, bez kura grūti iedomāties atpūtu pludmalē. Viena lieta, protams, sagādāt visu pludmalei nepieciešamo inventāru, bet otra – to apsaimniekot un rūpēties ikdienā. Komunālās pārvaldes rīkotajā konkursā par inventāra apsaimniekošanu šogad uzvarēja uzņēmums “Kurzemes amatnieks”. Darbos iesaistīta arī SIA “Eko Kurzeme”, kura gādās par atkritumu konteineru izvešanu. Ir skaisti, ja mūsu populārā un Liepājas viesu tik iemīļotā atpūtas vieta ir glīta un sakopta, taču tam vajadzīgi līdzekļi. Šis prieks (pludmales inventāra izgatavošana, izvietošana, remonts un citi uzturēšanas darbi), gribi negribi, no pašvaldības budžeta šovasar prasīs apaļus 30000 latus.

Laikā no 15.maija līdz 15.septembrim Liepājas pludmalēs liedaga un kāpu zonu vismaz piecas reizes nedēļā kops un tīrīs algotos sabiedriskajos darbos 15 nodarbinātie cilvēki.

Vandaļi kaunu nepazīst…

Kad darba dienu pievakarē vai brīvdienās aizejam uz jūrmalu, gribam, lai viss tur būtu kārtībā – soliņi veseli, pārģērbšanās kabīnes nesalauztas, tualetēm durvis aizveramas utt. Par to, lai viss tā būtu, šovasar rūpēsies uzņēmuma “Kurzemes amatnieks” pludmales dienests. Kopš šās sezonas sākuma dienestā strādājošie pārliecinājušies, ka viņu darbs nav ne viegls, ne pateicīgs, jo vandaļu kāre postīt dažubrīd ir prātam neaptverama.

Stāsta darbu vadītājs Agris Egmanis: “Jau pirms inventāra izvietošanas pludmalē tas tika sakārtots – salabotas jau esošās pārģērbšanās kabīnes un divas vēl izgatavotas no jauna (vienas cena ir apmēram 600 latu – D.L.), labotas un no jauna gatavotas taciņas no koka dēļiem utt. Taču mūsu pieredze rāda, ka Liepājas jūrmalā katru nakti kaut kas tiek salauzts, izdemolēts. Septiņas dienas nedēļā pulksten septiņos no rīta esam pludmalē un pārbaudām to no viena gala līdz otram. Nav tādas reizes, kad kaut kas nebūtu sapostīts… Ja nevar salauzt, piemēram, soliņu, tad to dedzina. No uguns iepriekšējos gados cietušas arī pārvietojamās tualetes. Tās regulāri tiek demolētas, laužot, ko vien var salauzt. Pludmales inventārs ir izvietots un tiek apsaimniekots atpūtnieku ērtībām, nevis laušanai. Katram būtu skumji, ja viņa darbs regulāri tiktu postīts.”

Uzņēmums “Kurzemes amatnieks” ne reizi vien šosezon uz Komunālo pārvaldi sūtījis aktus par konstatētajiem inventāra postījumiem. Iesniegumi rakstīti Pašvaldības policijai. Projekta vadītājs Roberts Grīnis sacīja, ka viņš neatceroties gadījumu, kad jel reizi būtu aizturēts kāds pludmales inventāra postītājs. Kā rādot novērojumi, posta darbus parasti pastrādā iereibuši pusaudži, jaunieši, kuri vasarā jūrmalā tusē gandrīz visu nakti. Kā viņu domāšanu un rīcību ietekmēt? Vislabākais, protams, būtu likt pašiem salabot sapostīto vai, ja lieta nonāk tiesā, piespriest piespiedu darba stundas. Jā, ja vien izdotos kādu vainīgo noķert… Pašiem atpūtniekiem vajadzētu būt daudz ieinteresētākiem kavēt vai novērst huligānu darbošanos pludmalē.

A.Egmanis un R.Grīnis neslēpj, ka ar lielām bažām jūlijā gaida tradicionālo bīčpārtiju, jo tās laikā pludmales inventārs piedzīvojot īpaši nesaudzīgus un masveida uzbrukumus. Salīdzinājumam: ja Liepājas pludmales uzturēšanai sezonas laikā pašvaldība atvēl 30 tūkstošus, tad Ventspils pašvaldība 140 tūkstošus latu.

Liepājai sava pludmales patruļa

Ko vēl prasa pilsētas pludmale? Peldētāju drošību. Tas nu ir jāatceras, ka gan pieaugušo, gan bērnu drošība vispirms ir viņu pašu rokās, tas ir, bez vieglprātības un liekas pašpārliecības. Bet kritiskā situācijā palīdzēt gatavi Glābšanas dienesta darbinieki.

Liepāja kā sadarbības partneris ir paveikusi savus uzdevumus starpvalstu projektā “Bay Watch” (“Pludmales patruļa”). Tagad pludmales glābēji ir apgādāti ar visu nepieciešamo ekipējumu, transportlīdzekļiem un citu aprīkojumu, kas turpmāk viņiem ļaus labā līmenī veikt savus profesionālos pienākumus.

“Starp tām pilsētām, kuras iesaistījās šajā projektā un guvušas konkrētu labumu no līdzdalības tajā, ir arī Liepāja. Projekta galvenais mērķis ir attīstīt pludmales glābšanas dienestus Latvijā un Lietuvā, lai tie atbilstu augstiem un Eiropā atzītiem darbības standartiem,” uzsvēra projekta vadītāja Agnese Jurjāne.

Būs drošāk

Liepājā ir divas oficiāli atzītas pludmales, taču tikai vienā – Zilā karoga pludmalē – līdz šim strādāja Glābšanas dienests. Šās pludmales sezonas laikā, tas ir, četrus vasaras mēnešus Glābšanas dienestā būs nodarbināti 13 cilvēki. Ik dienas strādās divas maiņas – pa trīs glābējiem katrā. Viena maiņa uzraudzīs Zilā karoga pludmales zonu, otra – Dienvidrietumu pludmali.

Trīs glābēji ir ieguvuši nepieciešamos sertifikātus, tas ir, instruktora tiesības, kas ļauj apmācīt un sagatavot citus glābējus. Savas prasmes viņi pilnveidojuši, piedaloties apmācību semināros Jūrmalā un regulāri tiekoties ar kolēģiem citās piejūras pilsētās.

2005.gada nogalē, īstenojot projektu, tika izremontētas Liepājas pludmales Glābšanas stacijas telpas. Līdz tam šeit nebija ne modernu labierīcību, ne arī veikts kosmētiskais remonts. Projekta atsevišķos posmos dienestam ir iegādāts moderns glābšanas ekipējums, sakaru līdzekļi, pirmās palīdzības sniegšanas līdzekļi, ūdenslīdēju aprīkojums.

Vēl par projekta naudu ir iegādāts kvadricikls ar piekabi, divas gumijas laivas, ūdens motocikls. Šie braucamrīki glābējiem ļaus ātrāk pārvietoties pa sauszemi un ūdeni gar visu pilsētas pludmali, kas ir vairāk nekā četrus kilometrus gara.

Īstenojot projektu, jau divus gadus ir notikuši iedzīvotāju izglītošanas un informēšanas pasākumi, un sevišķi daudz tajos ir iesaistījušies bērni un jaunieši. Vairāki izglītojoši un informējoši pasākumi par pareizu un drošu rīcību uz ūdens paredzēti arī šogad.

“Mūsu mērķis ir atgādināt, ka atpūta pie ūdens ir ļoti laba lieta, taču vienmēr ir jāatceras, kā jāuzvedas, lai nenokļūtu nelaimē, un kā rīkoties tad, kad jāsniedz pirmā palīdzība cietušajam uz ūdens,” apmācību nozīmi uzsvēra Glābšanas dienesta vadītājs Kristiāns Brūvers.

Vēl viens tornis

Šonedēļ Liepājas Dienvidrietumu pludmalē Vaiņodes ielas galā uzstādīts Glābšanas dienesta novērošanas tornis, kas iegādāts saistībā ar starpvalstu projektu “Bay Watch”. Tagad glābēji ir apgādāti ar visu nepieciešamo, lai turpmāk uzraudzītu atpūtnieku drošību visā pilsētas pludmales garumā.

Pārvietojamais Glābšanas stacijas tornis izgatavots sadarbībā ar Liepājas firmu “Scan – Plast Latvia”, kas izstrādāja un saskaņoja arī skices. Tornī ir novērošanas laukums, inventāra telpas, tas ir pieslēgts elektrībai un signalizācijai. No šejienes paveras labs skats uz liedaga zonu Vaiņodes ielas gala abās pusēs.

Līdz ar torņa uzstādīšanu ir beigusies 2005.gadā uzsāktā projekta “Bay Watch” Liepājas sadaļa.

Interreg III A programmas projekta “Bay Watch” pludmales glābšanas dienestu attīstībai vadošais partneris ir Jūrmalas Pilsētas dome, partneri – Liepājas Pilsētas dome, Saulkrastu Pilsētas dome, Klaipēdas pilsētas Glābšanas dienests, Palangas Pilsētas dome un Neringas Komunālo pakalpojumu uzņēmums. Kopējais projekta finansējums ir 890000 eiro.

Visi ceļi ved uz jūru

Lai nokļūtu pludmalē, atpūtnieki izmanto ceļus, takas un ejas. Sakoptais Jūrmalas parks vasarā ir krāšņs pats par sevi, lai gan ne visur celiņu segums atbilst gājēju prasībām – vecais asfalts ir izdrupis, nelīdzens. Mazliet cerīgāka aina vērojama Kūrmājas prospekta galā. Tur maijā sāka celiņu labiekārtošanu. Uzņēmuma “Aizputes ceļinieks” strādnieki izveidoja apmales un uzklāja jaunu grants segumu septiņiem celiņiem 1200 metru kopgarumā. Daži gājēju celiņi pieminekļa apkaimē tiks pie jauna asfalta. Pieminekļa tuvumā uzliks vēl jaunus soliņus.

Šie darbi ir turpinājums 2005.gadā iesāktajai un 2006.gadā paveiktajai parka labiekārtošanai. Pērn alejā, kas ved pie pieminekļa bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, izvietoja 40 soliņu, kuriem līdzekļus saziedoja paši pilsētnieki SIA “Fazer maiznīca” labdarības akcijā. Divos iepriekšējos gados ne tikai sagādāti soliņi, bet par pašvaldības līdzekļiem atjaunots piemineklis un tā pakāje, kāpnes un laukuma segums kāpņu lejasdaļā, izveidotas un apzaļumotas puķu dobes gājēju alejā, uzstādīti ziedu trauki. Šogad parka celiņu labiekārtošana izmaksās 27000 latu.

Piedāvājums vilinošs

Izvērtējot visus plusus un mīnusus, jāsecina, ka pirmo ir krietni vairāk. Zilā karoga zona pludmalē tiek ar katru gadu vairāk labiekārtota, serviss izvērstāks, drošības pasākumi pārdomātāki. Turklāt līdz ar vēl viena glābšanas torņa izvietošanu, šoreiz – Dienvidrietumu mikrorajonā, pašvaldībai ir plāns ar laiku Zilā karoga zonu pagarināt gan šajā virzienā, gan uz ziemeļu pusi, līdz tā aizņems lielāko pludmales daļu.

Atsevišķs stāsts ir par izklaides iespējām, kas šovasar tiks piedāvātas apmeklētājiem. Būs gan sporta sacensības, gan jau tradicionālie mūzikas festivāli. Bet pirmo reizi šovasar Liepājas pludmales festivālā “Tele2 Baltic Beach Party” izskanēs pludmales festivāla himna “Mēs atnāksim, mēs mīlēsim”, ko sarakstījis grupas “Tumsa” solists Mārtiņš Freimanis.

Sarmīte Pelcmane,
Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Ieteikumi Liepājas pludmales apmeklētājiem

Aizliegts peldēt aiz bojām!
Nedrīkst doties peldēties, kad mastā uzvilkta melnā bumba (sarkanā – bīstami)!
Neiet ūdenī reibumā!
Nepārvērtēt spēkus un nepeldēt pārāk tālu! Labāk peldēt paralēli krastam!
Nenirt nepazīstamā vietā!
Nav vēlams doties peldēt tūlīt pēc maltītes.
Neatstāt bez uzraudzības bērnus, nelaist viņus vienus ūdenī!
Neatstāt mantas bez uzraudzības!
Nelaimes gadījumā zvanīt 112 (norādot pilsētu un vietu, kur nepieciešama palīdzība, kā arī to, kāda palīdzība nepieciešama)!

Šonedēļ pludmalē Vaiņodes ielas galā uzstādīts vēl viens glābšanas tornis.

Jūras karstā top smilšu pilis.

Jūra un romantika…

Kas var būt labāks par atspirdzinošu peldi karstā dienā?

Labs laiciņš, jauka kompānija.