Tāds ironisks apzīmējums nāk prātā, raugoties uz plāniem veidot šīs satiksmes infrastruktūras jaunas vienības Roņu ielā.

Viena stāvvieta paredzēta, iespējams, kādreiz uzbūvētajai jaunajai peldiestādei, otra – “lai Liepājā uzlabotu tūrisma infrastruktūru un nodrošinātu ar autostāvvietām pludmales un parka apmeklētājus”, teikts anotācijā.

Portāls reiz jau sprieda, ka stāvvietu šajā pilsētas daļā jau tagad netrūkst – ir pie “Kursas” un Muitas ielā, blakus Loču tornim. Abus šos plačus šķir nieka 600 metru – attālums, ko raitā solī var nostaigāt kādās minūtēs piecās.

Sanāk, ka tad, kad (un ja) taps jaunie stāvlaukumi,

mazajā zemes pleķītī Roņu ielas un Zvejnieku alejas stūrī būs jau trīs auto novietošanas vietas – īstens stāvvietu kvartāls.

Jau tagad kāds pussimts un vēl vairāk automašīnu bez grūtībām satilpst vēl 600 metrus tālāk esošajā Sporta ielas parkingā.

Ja spriežam nopietni, nevis ironiski, tad Liepājas pludmale un parks ir mūsu pilsētas tūrisma jaudīgākais atpūtnieku magnēts, kura dēļ Liepājas asinis gada siltajos mēnešos plūst daudz straujāk nekā ziemas mitrumā un drēgnumā.

Dzīvīgākas ir centra ielas, bet pludmale pārvēršas par kempingu – nav noslēpums, ka Lietuvas atpūtniekiem teltis ir neatņemama daļa no jūrmalas atpūtas baudīšanas.

Par parka pieblīvējumu spriedām jau iepriekš, kad kļuva zināms, ka turpmāk būs jāmaksā par stāvvietām parka tuvumā.

Domājot par jaunu autostāvvietu Zvejnieku alejā/Roņu ielā, rodas divi jautājumi.

Pirmais – vai tiešām auto novietošana šajā apkārtnē ir tik liela problēma? Ja šajā apvidū ar laiku iecerēts uzbūvēt, teiksim, jaunu viesnīcu vai restorānu, tad tas vēl būtu saprotams, jo sabiedriskām ēkām ir noteiktas infrastruktūras prasības.

Ja ne, tad gribētos teikt, ka mašīnas novietošanas grūtības varētu rasties tikai kādu lielāku sarīkojumu laikā. Teiksim, kā “Summer Sound” dienās. Taču šajā laikā festivāla apmeklētāji topošajās stāvvietās savus auto nemaz nevarētu atstāt, jo vismaz pērn tajā teritorijā drīkstēja iebraukt tikai ar organizatoru atļaujām.

Un pat, ja stāvvietas būtiski atrisinātu lielo pasākumu rīkotāju vai apmeklētāju parkošanās vajadzības, tad

ko darīt ar šo infrastruktūru pārējā gada laikā?

Tas ir tāds klasisks, lai arī nedaudz tendenciozs jautājums, ko, piemēram, sporta infrastruktūras pasūtītāji un apsaimniekotāji uzdod, spriežot par jaunā objekta parametriem. Jā, laukums nav ēka, tomēr arī tā apsaimniekošana kādam kaut ko izmaksās.

Arī, ja stāvēs tukšs, kas patiesībā būtu barbarisms.

Pludmales un parka pievilcību neveido betona klajumi, bet dabas dotumi

– jūra, smiltis, krūmi, koki, apstādījumi un ainaviskums.

Diemžēl prakse rāda, ka Liepājā būvniecība ar kokiem nedraudzējas, un var prognozēt, ka, būvējot un veidojot, pienāks brīdis, kad izrādīsies, ka koki apdraud gājējus, riteņbraucējus un autobraucējus, tāpēc tie jālikvidē, kā vēstījām rakstā par koku ciršanu pie Ganību ielas drifta halles.

Tas, starp citu, izklausās pēc vēl viena argumentācijas absurda, jo ar tādu pamatojumu pilsētā vispār vajadzētu izcirst visus kokus, jo agrāk vai vēlāk tiem kāds ies vai brauks garām un būs apdraudēts.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.