“Mēs esam vienojušies par plānu, kurā izklāstīts, kā NATO koordinēs palīdzību drošības jomā un apmācības,” paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Misija, kurai dots nosaukums NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai (NSATU), paredz pirmo reizi piegādāt Ukrainai militāro palīdzību oficiālo NATO struktūru pakļautībā.

Līdz šim NATO dalībvalstis saskaņojušas palīdzību Ukrainai, izmantojot neformālo Ukrainas aizsardzības kontaktgrupu.

Plāns ceturtdien tika apstiprināts zemākā līmenī, bet šodien to apstiprināja aizsardzības ministri. Nule kā panāktā vienošanās neietver konkrētas finansiālas saistības, bet nosaka, ka kopīgo palīdzību koordinēs NATO.

NSATU bāzēsies Vācijas pilsētā Vīsbādenē un oficiāli tiks atklāta NATO līderu samitā jūlijā Vašingtonā, paziņoja Stoltenbergs.

NSATU “sastāvēs no NATO komandas, kas atradīsies ASV objektā Vīsbādenē, un loģistikas mezgliem alianses austrumu daļā,” atklāja Stoltenbergs, piebilstot, ka misiju vadīs ģenerālis, kurš būs pakļauts sabiedroto spēku virspavēlniekam Eiropā. Plānots, ka NSATU strādās gandrīz 700 darbinieki.

“NATO pārraudzīs Ukrainas bruņoto spēku apmācību sabiedroto valstu mācību centros, atbalstīs Ukrainu, plānojot un koordinējot ziedojumus, pārvaldīs aprīkojuma nodošanu un remontu, sniegs atbalstu Ukrainas bruņoto spēku ilgtermiņa attīstībai,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri arī apsprieda nepieciešamību stiprināt savu aizsardzības nozari, nodrošinot ilgtspējīgu pieprasījumu.

NATO mērķis jau sen ir panākt, lai dalībvalstis atvēl aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī tikai dažas valstis bija sasniegušas šo mērķi, un daudzas valstis joprojām nav to izpildījušas.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pirms sanāksmes pauda viedokli, ka ar 2% nepietiek un mērķi nepieciešams paaugstināt.

Viņš ierosināja noteikt par mērķi 2,5% no IKP. Igaunija šogad atvēl aizsardzībai 3,4% no IKP un arī nākamgad plāno tērēt vairāk nekā 3%.

“Ja palūkojamies, cik daudz Krievija pašreiz iegulda aizsardzībā šogad – tuvu pie 9% no IKP, – tad mēs visi saprotam, ka tad, ja mēs salīdzinājumā ieguldām mūsu 2% NATO, vai 3% līdz 3,5% Baltijas valstīs un Polijā, tad mums joprojām vajag ieguldīt vairāk,” sacīja Pevkurs.

Šī aizsardzības ministru tikšanās ir pēdējā pirms NATO līderu samita Vašingtonā jūlijā. Stoltenbergs vēlas, lai NATO valstis samitā vienojas par plānu ilgtermiņa atbalstam Ukrainai, novērtējot to uz 40 miljardiem eiro gadā.

Slogs tiktu sadalīts pa valstīm, ņemot vērā to IKP, un ASV nodrošinātu 50% no palīdzības, ceturtdien paziņoja Stoltenbergs.