Ielīgošana sākās ar vainagu pīšanu, un rotāties gribētāju bija tik daudz, ka nācās atkārtoti brist piejūras pļavās lasīt jāņuzāles.

Ne mazāk piekritēju bija gardiem ēdieniem un dzērieniem, brīžiem pie tramvaja stāvēja tāda rinda, kā laikos, kad tam vajadzēja aizvest uz maiņu “Liepājas metalurgā” strādājošos.

Daļa pasākuma viesu izmantoja iespēju baudīt maltīti turpat tramvaja vagonā, kur starp tā sēdekļiem ievietoti galdiņi, kā arī izveidota lete ar skatu uz jūru un daudzās fotogrāfijās iemūžinātajām Karostas vētras priedēm, kuras objektīvam tēlo palmas.

Kafejnīcas īpašnieks Vilmārs Bogdanovs

laiku pa laikam izgāja cauri vagonam un jokodamies lūdza sagatavot uzrādīšanai biļetītes.

Citi viesi sēdēja teltī vai uz pufiņiem smiltīs, tuvāk mūzikai un viļņu šalkām. Kā jau pieklājas saulgriežu norisēs, tuvāk saulrietam tika iedegts ugunskurs.

Ar vainadziņiem galvā saulrietu skatījās  Guna, Simona un Marita. “Gribas nosvinēt Saulgriežus. Laiks ir ļoti labs,” teica Simona.

Guna uzskata, ka ir svarīgi stiprināt latviskās, pagāniskās tradīcijas. “Man liekas, ka ar ugunskura iekuršanu un citām tradīcijām, cilvēku iesaisti gan sabiedrība stiprinās, gan pašam dvēselē kaut kas nostiprinās.

Tad tālāk var svinēt savā dārzā un sētā. Kādi tie Jāņi izdodas, vairs nav tik svarīgi, jo iekšā ir izpildītā darba sajūta, ka saule ir pavadīta, uguns iekurināta, lai sauli paturpinātu arī naktī,” viņa pauda.

V. Bogdanovam prieks, ka uz pasākumu sabrauca negaidīti daudz cilvēku,

taču ceļš, visu saskaņojot, bijis ļoti ilgs.

“Cēlām, cēlām un uzcēlām. Divdesmit viens mēnesis! Pilnīgi jau pārgāja ticība,” viņš atklāja.

Cilvēki gribot, lai šajā apmeklētajā vietā kaut kas būtu un notiktu.

Liepājas tramvaju uzņēmējs nopircis ar mērķi paildzināt tūrisma sezonu,

lai norises nebūtu tik ļoti atkarīgas no laika apstākļiem.

“Turēsimies, cik ilgi varēsim. Arī pavasarī taisīsim vaļā agrāk. Tramvajā ielikām papildu siltumu, lai varētu strādāt,” viņš pastāstīja.

“Tramvajā un pie tā ir plānots darīt visu, izņemot braukt ar tramvaju,” atklāja Agnese Kuplēna, kura šeit rīko publiskos pasākumus.

“Esam nolēmuši izveidot šeit kultūras pieturu.”

Ievadītas sarunas ar māksliniekiem par izstādēm, jo tramvajā mākslas darbus nebojās ne vējš, ne smiltis, ne lietus.

Sestdienu vakaros skanēs dzīvā mūzika, piektdienās būs tematiskas ballītes ar dīdžejiem. Jau pieteikušies dejotāji, kas vēlas reizi mēnesī rīkot deju treniņnometnes.

“Būs afrovakari, Kubas vakari un latinos vakari, regeja vakari. Vienkārši laba atmosfēra.

Kas var būt labāks, kā skatīties uz saulrietu un jūras krastā dejot un atpūsties, baudīt kaiju un citas dziesmas,”

teica Agnese.

Iecerēta arī unikāla atrakcija ļaut viesiem pabūt tramvaja vadītāja lomā un izbraukt cauri Liepājas centram.

Šim nolūkam radītas 3D brilles, ar kurām piedzīvot, kā izved pasažierus pa maršrutu no Rīgas ielas pāri Tramvaja tiltam līdz Peldu ielai.

Tā kā Karosta esot ļoti draudzīga un šeit strādājošie vēlas viens otru papildināt, nevis konkurēt, jau ieplānota sadarbība ar kultūrvietu “Atmodas dārzs” un varētu notikt kopīgi pasākumi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.