Izklāstos savu programmu, Bardela norādīja, ka atbalsta turpmāka “loģistiska atbalsta un aizsardzības materiālu” sniegšanu Ukrainai, taču iebilst pret Francijas karavīru nosūtīšanu, kā arī pret tālas darbības raķešu nodošanu ukraiņiem.

Viņš piebilda, ka tās ir “ļoti nepārprotamas sarkanās līnijas”.

“Tas radītu priekšnoteikumus Francijas iesaistei un eskalācijai, saduroties ar kodollielvaru,” žurnālistiem norādīja 28 gadus vecais partijas līderis.

Francijas prezidents Emanuels Makrons februārī izteicās, ka neizslēdz karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, pret ko gan tūlīt kategoriski iebilda Vācija un daudzas citas rietumvalstis.

Jūnijā Makrons aicināja veidot “militāro instruktoru koalīciju” ukraiņu karavīru apmācīšanai. Vienlaikus Elizejas pils saimnieks nosodīja “pacifistus”, kas nevēlas atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret krievu agresoriem.

Brīdinot no iesaistīšanās konfliktā ar Krieviju, Bardela uzsvēra, ka viņa vadītā partija būs “ārkārtīgi modra” pret Maskavas mēģinājumiem iejaukties Francijas iekšējās lietās.

“Es Krieviju uztveru kā daudzdimensiju draudu gan Francijai, gan Eiropai,” norādīja galēji labējo līderis.

Viņš apsūdzēja Maskavu par Francijas interešu apdraudēšanu “mūsu vēsturiskajās ietekmes sfērās Āfrikā, Melnajā jūrā un arī mūsu aizjūras teritorijās”.

Oponenti pastāvīgu apsūdz RN par tās tuvajām attiecībām ar Kremli, piesaucot lielo aizdevumu, ko toreizējai Nacionālajai frontei 2014.gadā piešķīra kāda krievu banka, taču partija šo kredītu ir atmaksājusi.

Kā ziņots, reaģējot uz viņa dibinātās centriskās partijas “Renesanse” graujošo sakāvi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās pārliecinošu uzvaru guva RN, Makrons atlaida Nacionālo sapulci un izsludināja parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmajai kārtai jānotiek 30.jūnijā, bet otrajai – 7.jūlijā.