Aptaujas līdz šim liecināja, ka vadībā ir sociāldemokrātu vadītais kreiso partiju bloks, taču pēdējo nedēļu laikā tā pārsvars pār premjerministra Ulfa Kristersona vadīto centriski labējo koalīciju, ko parlamentā atbalsta nacionālkonservatīvā partija Zviedrijas demokrāti, ir ievērojami mazinājies.

Kā liecina trīs aptaujas, kuru rezultāti publicēti pagājušajā nedēļā, četras kreisās partijas var cerēt uz aptuveni 50% balsu, kamēr par četrām labējām partijām grasās balsot 47% zviedru.

Labējie sola turpināt savu cīņu pret noziedzību un ierobežot imigrāciju, taču tas vairs tādā mērā neuzrunā vēlētājus, kā pirms četriem gadiem.

Labējie nāca pie varas, lielā mērā pateicoties solījumiem mazināt noziedzību un enerģijas cenas, un noziedzība, kā arī benzīna cenas gājušas mazumā, tāpēc šie jautājumi vairs neatrodas vēlētāju uzmanības centrā, norāda Stokholmas Universitātes politikas zinātnes profesors Jans Teorels.

Tikmēr kreisie sola paaugstināt nodokļus bankām un lielu ienākumu guvējiem, lai finansētu veselības aprūpi un izglītību, kā arī palīdzētu mājsaimniecībām, kas cieš no dzīves dārdzības pieauguma.

Zviedrijas demokrāti, kurus atbalsta aptuveni 20% vēlētāju, cer, ka pēc vēlēšanām pirmo reizi vēsturē beidzot būs pārstāvēti valdībā.

Kristersona mazākuma valdība līdz šim bija atkarīga no Zviedrijas demokrātu parlamentārā atbalsta, un tas partijai deva lielu ietekmi pār valdības politiku, īpaši jautājumos par noziedzības apkarošanu un imigrācijas ierobežošanu.

Tagad Kristersons uzvaras gadījumā ir apsolījis nacionālkonservatīvajiem arī ministru portfeļus.