Apvienošanas rezultātā plānots uzlabot arī pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt to, ka pārvaldes resursi tiek izmantoti efektīvi.

Uzsvars tiek likts arī uz iestāžu pieejamību. Piemēram, Kazdangas pagasta filiālbibliotēka tiks pārcelta no ēkas otrā stāva uz pirmo, bet Vērgales pagasta filiālbibliotēka no 1. septembra apmeklētājus pieņems pagasta pārvaldē.

Plānotās izmaiņas neskars Priekules, Aizputes, Pāvilostas, Durbes un Grobiņas pilsētas un Nīcas un Vaiņodes pagastu filiālbibliotēkas un to klientu apkalpošanas centrus.

Pārējo pagastu pārvalžu klientu apkalpošanas centrus apvienos ar vietējām filiālbibliotēkām.

Novada pašvaldībā informē, ka paredzēts izvietot arī bibliomātus, kas iedzīvotājiem ļaus grāmatu apmaiņu veikt jebkurā sev piemērotā laikā.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Eva Mahta norāda, ka bibliomātus vispirms izvietos Aizputē un Grobiņā.

“Šobrīd par vietu precīzi nemācēšu pateikt, jo tas tiks darīts ar projekta līdzfinansējumu. Bibliomāti ir vairāk domāti tam, lai iedzīvotājiem būtu iespēja ārpus bibliotēkas darba laika apmainīt grāmatas.

Zinot to, ka lasītāji bieži vien arī vakaros grib nodot vai saņemt grāmatas, šī būs tāda kā papildu iespēja,”

norāda E. Mahta.

Virgas filiālbibliotēkas vadītāja Inga Raškova uzskata, ka laukos pieprasījuma pēc bibliomāta nebūs.

“Cik es pazīstu tos, ar kuriem esmu strādājusi, viņi ir veco laiku cilvēki. Viņiem patīk parunāt, patīk atnākt, paskatīties, pataustīt, uzsist klaču par to, kā iet, kas jauns. Domāju, ka šajā teritorijā interese nez vai būs, par citām apgalvot nevaru,” saka bibliotekāre un norāda, ka šāda pieeja ir ļoti bezpersoniska un tas daudzus neuzrunā.

Domājot par novada pārvaldes uzdevumiem, funkcijām un to, ka daudz ko nosaka nauda, I. Raškova saprot, kāpēc pieņemts šāds lēmums.

Tomēr viņa neslēpj sarūgtinājumu, ka, raugoties no cilvēciskās puses, šāda reorganizācija vēl vairāk akcentē, ka lauki turpina tukšoties. Viņa norāda, ka Virgā to varot īpaši labi just.

“Tagad, kad slēgs bibliotēku, būs vēl trakāk.

Liela daļa cilvēku lietišķās liets un daudz ko citu var nokārtot internetā. Un viņiem nav nepieciešamības nākt uz to centru,” viņa saka, piebilstot, ka grāmatas jau tā zaudējušas savu nozīmi cilvēku dzīvē.

Pēc reorganizācijas I. Raškova vairs bibliotēkā nestrādās. Viņas pienākumus pilnībā pārņems Virgas pagasta klientu apkalpošanas speciāliste.

Bibliotekāre ir pārliecināta, ka arī ar paredzētajām apmācībām klientu apkalpošanas centru darbiniekiem būs ārkārtīgi grūti pārņemt bibliotekāru pienākumus.

Viņasprāt, šiem speciālistiem jau ir pietiekami liela slodze un jaunie pienākumi darbu tikai sarežģīs.

E. Mahta skaidro, ka notika sarunas gan ar klientu apkalpošanas centru darbiniekiem, gan ar bibliotekāriem.

Viņa norāda, ka tika izvērtēts, kādas spējas un zināšanas ir darbiniekiem, lai saprastu, vai viņi būtu spējīgi uzņemties papildu pienākumus.

“Ir vietas, kur darbinieki nevēlas turpināt strādāt, turklāt daudzi jau ir pensijas vecumā.

Ir arī tādas vietas, kur ir ļoti jauks kolektīvs gan ar bibliotekāri, gan ar klientu apkalpošanas speciālisti. Nav tā, ka visur palika tikai viens vai otrs darbinieks.”

Bunkas klientu apkalpošanas speciāliste Iveta Ķudule norāda, ka klientu apkalpošanu pārņems bibliotekāre un viņa pati dosies pelnītā atpūtā.

Savukārt Medzē, līdzīgi kā Virgā, visus darba pienākumus pildīs klientu apkalpošanas speciāliste Rasa Kabuķe.

Viņa saka: “Esmu gatava. Nezinu, kā man tur ies, bet es esmu apņēmības pilna. Jau nedaudz lienu tajā visā iekšā. Apmācības vēl nav sākušās, bet es uzsāku pašmācību – kolēģīte, cilvēciņš, kas iet prom, man ļoti palīdz.”

R. Kazbuķe priecājas, ka jau iepriekš var apgūt vajadzīgās pamatprasmes pie Medzes filiālbibliotēkas vadītājas Ainas Zonenbergas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.