“Man joprojām ir liels jautājums, kāpēc mēs neatceļam moratoriju, ņemot vērā, ka smago noziegumu skaits pieaug, un neatjaunojam nāvessodu mūsu likumdošanā?” uzstājoties juristu forumā Sanktpēterburgā izteicies Bastrikins.

Skaidrojot savu priekšlikumu, viņš piesaucis martā notikušo teroristu uzbrukumu koncertzālei “Crocus City Hall”, kurā tika nogalināti 145 cilvēki.

Bastrikins, kas pazīstams kā uzticams diktatora Vladimira Purina rokaspuisis, iepriekšējos gados jau izteicies par nāvessoda atjaunošanu.

Krievijā ir noteikts nāvessoda moratorijs kopš 1997. gada.

No nāvessoda Maskava atteicās, jo tas bija priekšnoteikums tās uzņemšanai Eiropas Padomē, no kurienes Krievija tika izslēgta 2022. gadā pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Pēc terorakta “Crocus City Hall” valdošā partija “Vienotā Krievija” solīja izvērtēt jautājumu par nāvessoda atjaunošanu, savukārt Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka tā varētu apspriest šo tematu.

Arvien lielāks Putina līdzgaitnieku skaits iestājas par nāvessoda atjaunošanu.

Tomēr Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins, kas arī pazīstams kā paklausīgs Kremļa gribas izpildītājs, nesen paziņoja, ka nāvessoda atjaunošana neesot iespējama “pašreizējās konstitūcijas ietvaros”.

Tikmēr pētījumu grupas “Krievijas lauks” veiktā aptauja liecina, ka 53 % krievu atbalsta nāvessoda atjaunošanu.

Taču režīma oponenti pauž bažas, ka varasiestādes nāvessodu varētu izmantot kā instrumentu cīņā ar disidentiem.