CSIS analizēja satelīta attēlus no četrām Kubas vietām, no kurām divās ir kosmosa novērošanas iekārtas, lai gan komunistu pārvaldītajai salai nav savu satelītu vai kosmosa programmas. Šāds aprīkojums “visticamāk, paredzēts citu valstu darbības novērošanai”, lai gan precīzi mērķi nav zināmi, teikts CSIS ziņojumā.

Tajā norādīts, ka Kubas iekārtas var arī nodrošināt “iespēju izspiegot radiosakarus un, iespējams, pārtvert datus, ko ASV satelīti raida, atrodieties virs ļoti sensitīvām militārajām vietām”, piemēram, ASV bruņoto spēku Centrālās pavēlniecības un Dienvidu pavēlniecības, kas abas atrodas Floridā.

ASV amatpersonas pagājušajā gadā paziņoja, ka Ķīnai jau gadiem ilgi Kubā ir sava izlūkošanas vienība un 2019.gadā tā to modernizēja. Jautāts par jaunāko ziņojumu, Pentagona preses sekretārs ģenerālis Patriks Raiders sacīja: “Mēs zinām, ka [Ķīna] turpinās centienus pastiprināt savu klātbūtni Kubā.” Viņš uzsvēra, ka ASV strādā pie tā, lai novērstu Ķīnas ietekmes paplašināšanos.

CSIS ziņojumā teikts, ka Ķīna, izmantojot iekārtas Kubā, varētu arī labāk izsekot savus satelītus, jo tā uztur zemes stacijas lielākajā daļā pasaules, bet ne Ziemeļamerikā.

Kubai, kas atrodas tikai 145 kilometrus no Floridas, bijušas saspīlētas attiecības ar Vašingtonu kopš Fidela Kastro 1959.gada revolūcijas.

Kastro varas grožus savās rokās paturēja 49 gadus. Viņš izveidoja vienpartijas diktatūru un kļuva par vienu no pazīstamākajām Aukstā kara figūrām.