Afgāņu bēgļi ar atbilstošiem dokumentiem varēs palikt Pakistānā līdz 2025.gada 30.jūnijam, pēc ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) vadītāja Filipo Grandi vizītes paziņoja Pakistānas premjerministra birojs.

Grandi otrdien mudināja Pakistānas varasiestādes pagarināt afgāņu reģistrācijas karšu derīguma termiņu. Šīs kartes ir svarīgs personu apliecinošs dokuments. Iepriekšējais uzturēšanās termiņa pagarinājums beidzās 30.jūnijā, izraisot afgāņu vidū nedrošību un bailes tikt repatriētiem.

Pakistānas valdība pagājušajā gadā paziņoja, ka tā deportēs bēgļus, kuriem nav uzturēšanās atļaujas un derīgu dokumentu neatkarīgi no valstspiederības. Valdības lēmumus attiecās galvenokārt uz aptuveni 600 000 afgāņu. Tomēr pašreiz šķiet, ka šī politika ir apturēta, bet varasiestādes nesniedz paskaidrojumus.

Grandi pēc trīs dienu vizītes, kuras laikā viņš tikās ar afgāņu bēgļiem un Pakistānas amatpersonām, pauda gandarījumu par to, ka repatriēšana ir apturēta. Pakistāna gan to neapstiprināja.

ANO aģentūras ir nosodījušas afgāņu piespiedu izraidīšanu no Pakistānas, norādot, ka tā var novest pie smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp ģimeņu šķiršanas un nepilngadīgo deportēšanas. Lai gan pēdējos gados Pakistāna regulāri deportēja afgāņus, kas ieradās šajā valstī bez derīgiem dokumentiem, pašreizējās represijas ir bezprecedenta mēroga pasākums.

Pakistānā jau ilgu laiku dzīvo aptuveni 1,7 miljoni afgāņu, no kuriem lielākā daļa aizbēga no Afganistānas padomju okupācijas laikā no 1979.gada līdz 1989.gadam. Vairāk nekā pusmiljons citu afgāņu aizbēga no Afganistānas pēc talibu atgriešanās pie varas 2021.gadā, un tūkstošiem gaida pārcelšanos uz ASV un citām valstīm.

Pakistānas varasiestādes nošķir afgāņus bez dokumentiem no bēgļiem, kas ir reģistrēti varasiestādēs un UNHCR. Taču arī bēgļu vidū pieaug satraukums un bailes no iespējamās izraidīšanas.