Koris braucienam bija rūpīgi gatavojies, mācījies dziesmas, veidojot repertuāru. Kad gaidītais brīdis pienācis, čemodānos ielocīti krāšņie Nīcas tautastērpi un piedzīvojums varējis sākties.

Vēlme piedalīties festivālā, uzdziedāt latviešu dziesmas un izrādīt košos Nīcas tautastērpus plašajā pasaulē mudinājusi piedzīvojumam, stāsta diriģente Antra Berga.

“Vajag tikai pa īstam gribēt!”

smaidot atteic diriģente, kā izdevies nokļūt Itālijā.

A. Berga un kora dziedātāja Inita Kļava, daloties atmiņās, stāsta, ka festivālā piedalījušies pārstāvji no Turcijas, Bulgārijas, Grieķijas, Polijas un Itālijas, skandinot savu tautu dziesmas un dejas.

Latviju pārstāvēja arī deju kolektīvs “Namejs” no Tukuma un Rīgas folkloras grupa “Kokle”.

“Kā jau ierasts, pasākums sākās ar gājienu cauri pilsētai, kurā mēs, Nīcas sieviešu koris, dziedājām lustīgas latviešu tautas dziesmas, rokās vicinot Latvijas karodziņus.

Nu tā, ka tirpiņas un skudriņas skrēja pa visu ķermeni,”

atceras A. Berga.

“Publikas sajūsmu izpelnījās mūsu apgriezieni, kur izrādījām savus košos brunčus.”

Koncertā nīcenieces izpildījušas latviešu tautas dziesmu apdares.

“Dziedot un redzot plīvojam Latvijas karodziņus, kurus vicināja līdzpaņemtie atbalstītāji un abu Latvijas kolektīvu pārstāvji, guvām atbalstu, pārliecību un lepnumu,” piedzīvotās sajūtas atklāj A. Berga.

Daudzi izteikuši vēlēšanos fotografēties un iemūžināt mirkli kopā ar skaistajām tautu meitām, un nīcenieces labprāt fotosesijām ļāvušās.

Koncerta noslēgumā visi tikuši aicināti uz skatuves, kur, skanot populārām itāļu dziesmām, dejojuši, priecājušies, fotografējušies un sapazinušies tuvāk cits ar citu.

“Mājās pārvedām balvu kā apliecinājumu par piedalīšanos un savas tautas popularizēšanu,”

piedzīvoto rezumē A. Berga.

Tik tālu ceļu veikušas, nīcenieces iepazinušas arī tuvāko apkārtni un pasakainās Itālijas vietas.

“Dzīvojām netālu no Neapoles, pilsētiņā Kastelammare di Stabija, un no viesnīcas terases mums pretī vērās Vezuvs, Eiropas aktīvais vulkāns. Vienu dienu veltījām Pompejas un senās vēstures iepazīšanai. Arheoloģiskie izrakumi atklāja iespaidīgus skatus, senatnes varenību un ieskatu tā laika traģēdijā.”

Citu dienu ar kuģīti koristes devušās uz salu, kur dvēsele pieplūst ar saules gaismu un mieru – mūžīgi slavināto Kapri salu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.