Tas papildus iespaido darba kvalitāti, Liepājas domes deputātus Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komitejā informēja Sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe.

Dienesta jaunā vadītāja ir amatā teju pusgadu. Veikta strādājošo anketēšana, un,

“izanalizējot aptaujas anketu par mikroklimatu, var teikt, ka 60 procenti darbinieku ir darba meklējumos”,

viņa atklāja.

Veikta arī aptauja par atalgojumu. D. Zeļģe norādīja, ka sociālajam darbiniekam darbam ar ģimeni un bērniem, tāpat pakalpojumu nodaļā mēnešalga Liepājā ir 1290 eiro, salīdzinājumā – Tukumā 1795 eiro.

Vidēji valstī sociālā darbinieka atalgojums ir 1350 eiro, viszemākais tas ir Latgalē. Dienesta vadītāja pauda, ka Liepāja valstī turas apmēram viducī.

“Lai nepazaudētu esošos darbiniekus, līdz gada beigām plānots izstrādāt strukturālas izmaiņas, iekļaujot nepieciešamību piesaistīt vēl darbinieku ģimeņu atbalsta daļā,” viņa teica.

“Sociālo darbinieku trūkst visā valstī, un sarunās ar Labklājības ministriju šis jautājums regulāri cilāts.

Atbalsts ar valsts mērķdotācijām ir iesniegts kā prioritāte uz nākamo gadu, bet cerība ir ļoti maza.”

2020. gadā sociālā darba pakalpojumus Liepājā saņēma 1087 ģimenes, šogad tās ir 635, par ko vadītāja ir gandarīta. Taču ģimenēs ir arī ilgstošas problēmas.

“Vidējais lietu skaits vienam darbiniekam ir 25. Taču, tiklīdz kāds ir ilgstošā prombūtnē, viņa lietas tiek nodotas citiem. Lietu skaitam vajadzētu būt vidēji 15 uz vienu darbinieku,” uzsvēra D. Zeļģe.

Vēl 2025. gada budžetā būtu nepieciešams papildu štats darbam ar jauniešiem, lai izvilktu viņus no problēmsituācijām.

Ir uzsākta Sociālā dienesta digitalizēšana, pieņemot iesniegumus elektroniskajā vidē.

“Esam pieteikušies pilotprojektā uz lielās sociālā atbalsta sistēmas ieviešanu, kas atvieglotu darbiniekus, un vairāk paliktu laiks klientiem,” pauda vadītāja.

Nenoliedzami finansiālais aspekts ir būtisks, bet tā ir tikai viena komponente kopējās situācijas uzlabošanai, notiekošo vērtē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga.

“Katru gadu pašvaldība palielina atlīdzību fondu, arī Sociālā dienesta darbiniekiem. Taču redzam, ka

dienestā jāpārskata cilvēkresursu vadības principi un pārvaldība kopumā, tam jākļūst par mūsdienīgu, iedvesmojošu organizāciju.

To sekmīgi ir uzsākusi šī brīža vadītāja Dace Zeļģe,” viņš atzīst.

Ir pilnveidota darbinieku snieguma vērtēšanas sistēma un izlīdzinātas slodzes.

Tā rezultātā darbs tiktu taisnīgi novērtēts, un darba apstākļiem būtu jāuzlabojas – jāpaaugstinās darba atlīdzībai, tiktu piešķirti papildu atpūtas brīži un atvaļinājuma dienas, ja, piemēram, ir nācies strādāt atvaļinājumā vai brīvdienā.

S. Roga tic, ka ar šiem pilnveidojumiem un citādu, motivējošu un atbalstošu pieeju sociālā atbalsta sniedzēji arvien vairāk vēlēsies palikt strādāt savā jomā, kā arī aicinās citus pievienoties komandai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.