ES, kā arī Šveice un Norvēģija no janvāra līdz jūnijam saņēma 332 000 starptautiskās aizsardzības pieteikumus, kas ir par 17% mazāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā.

“Tas ir zemākais skaitlis, kas reģistrēts gada pirmajā pusē kopš 2021. gada,” paziņoja Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA).

Aģentūra šo samazinājumu saistīja ar politiskajām pārmaiņām Sīrijā, kas izraisījušas ievērojamu šīs valsts pilsoņu iesniegto pieteikumu skaita kritumu, kā arī ar ES pūlēm sadarboties ar izcelsmes un tranzītvalstīm.

Brisele nesen ir noslēgusi vienošanās ar Ziemeļāfrikas valstīm, tostarp Tunisiju un Mauritāniju, sniedzot palīdzību un veicot ieguldījumus apmaiņā pret atbalstu migrācijas jautājumos.

Kā norādīja EUAA, karš Tuvajos Austrumos arī nav izraisījis pieteikumu skaita pieaugumu no skartajām valstīm.

Lielāko pieteikumu iesniedzēju grupu veidoja afgāņi ar 39 000 aizsardzības lūgumiem, kam sekoja venecuēlieši.

Aģentūra norādīja, ka mazāk nekā trešdaļa no pieteikumiem, kas tika izskatīti gada pirmajos sešos mēnešos, tika apstiprināti, piebilstot, ka tas ietekmēs turpmāko pieteikumu skaitu.

No ES dalībvalstīm visvairāk pieteikumu saņēma Francija (69 000), tai sekoja Itālija (66 000), Spānija (55 000) un Vācija (55 000).

Grieķija ar 23 000 pieteikumiem bija valsts, kas saņēma visvairāk pieteikumu uz vienu iedzīvotāju.