Šolcs sacīja, ka daudzi no šiem cietumniekiem nebija gaidījuši atbrīvošanu un pēc nolaišanās bija emociju pārpilni par pēkšņo nokļūšanu brīvībā.

“Daudzi baidījās par savu veselību un pat par savu dzīvību,” sacīja Šolcs.

“Tāpēc arī ir svarīgi, ka mēs esam viņiem snieguši aizsardzību šeit.”

Divas lidmašīnas ar 13 atbrīvotajiem cilvēkiem, tai skaitā pieciem Vācijas pilsoņiem, ieradās Ķelnes/Bonnas lidostā no Turcijas galvaspilsētas Ankaras, kur ceturtdien bija notikusi 26 cietumnieku apmaiņa rietumvalstu un Krievijas un Baltkrievijas starpā.

Vēl trīs no Ankarā atbrīvotajiem aizlidoja tieši uz ASV, bet 10 cilvēkiem, kurus atbrīvoja rietumvalstis, bija paredzēts doties uz Krieviju.

Šolcs bija pārtraucis brīvdienas un aizlidojis uz Ķelni, lai tiktos ar Krievijas un Baltkrievijas atbrīvotajiem cietumniekiem.  

Pēc šīs tikšanās Šolcs sacīja, ka cietumnieku apmaiņa bija pareizs lēmums.

“Ja bija kādas šaubas par to, tad tās pazuda pēc sarunām ar tiem, kas tagad ir brīvi,” teica Šolcs.

“Fakts, ka tie, kuriem jābaidās par savu dzīvību tāpēc, ka viņi iestājušies par demokrātiju un brīvību, var arī rēķināties ar citu aizsardzību, ir daļa no mūsu kā demokrātiskas humānistu sabiedrības tēla,” sacīja Šolcs.

Izdevums “The Insider”, atsaucoties uz saviem avotiem, publicējis sarakstu ar cilvēkiem, kurus atbrīvoja Krievija un Baltkrievija.

To vidū ir ASV laikraksta “Wall Street Journal” žurnālists Evans Gerškovičs, bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vīlans, ASV radiostacijas “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) žurnāliste Alsu Kurmaševa, Vācijas pilsonis Riko Krīgers, kurš iepriekš Baltkrievijā tika notiesāts uz nāvi un apžēlots, Vācijas pilsoņi Patriks Šēbelis un Dīters Voroņins, opozīcijas aktīvisti Vladimirs Kara-Murza un Iļja Jašins, bijušie Navaļnija štāba koordinatori Lilija Čaniševa, Ksenija Fadejeva un Vadims Ostaņins, kā arī Andrejs Pivovarovs, Oļegs Orlovs, Saša Stočilenko, Kevins Ļiks un Hermans Moigess.

Krievijas “Telegram” kanāls “Mash” ziņoja, ka Krievijas pusei nodoti iepriekš Slovēnijā atmaskotie Krievijas ārējā izlūkdienesta SVR līdzstrādnieki Artjoms un Anna Duļcevi.

Tāpat Krievijai nodoti par kibernoziegumiem apcietinātie Aleksandrs Viņņiks, Maksims Marčenko, Vadims Konoščenko, Vladislavs Kļušins, Vladimirs Dunajevs un Romans Seļezņovs, kā arī Vācijā ar mūža ieslodzījumu notiesātais Vadims Krasikovs, kurš tika notiesāts par bijušā čečenu nemiernieku komandiera nogalināšanu Berlīnes parkā.

Vācija ceturtdien paziņoja, ka notiesātā slepkavas Krasikova atbrīvošana nebija viegls lēmums.

Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Hebestreits lēmumu nosūtīt atpakaļ uz Krieviju Krasikovu pamatoja ar Berlīnes pienākumu pret Vācijas pilsoņiem un solidaritāti ar ASV.

Hebestreits arī aicināja “Krievijas un Baltkrievijas vadību atbrīvot visus netaisnīgi ieslodzītos politieslodzītos”.