Šogad par uzvarētāju tika godināts Normunds Kleinbergs, kura ābols svēra ap 440 gramiem.  Viņa vietā gan sumināta tika mamma Līga. 

Konkursā ģimene piedalījās pirmo reizi. ”Kādreiz varbūt nebija tik lieli tie āboli. Tagad dēls ir iestādījis jaunu dārzu. Un arī šis ābols ir no jaunajām ābelēm,” stāsta Līga. 

Viņa pasmaida, ka, lai gan ābolu atnesusi, dēls ir tas, kurš to izaudzējis.

Ābolu audzēšana esot ģimenes tradīcija.

Pirms tam bijis vecais dārzs, kuru izlolojis viņas tēvs, kurš pats bijis dārznieks. 

Dārzs nemaz neesot mazs un raža šogad laba, tāpēc to, ko neapēd vai nesavāra ievārījumos paši, tirgo citiem. Dažreiz gan augļi nonāk arī citos gardumos.

Piemēram, uz Durbes svētkiem izcepusi ābolu plātsmaizi, kuru degustēt varēja ikviens gribētājs.

To, ka šogad ir laba ābolu raža, atzīst arī Jānis Pakalns, kurš savus augļus degustācijai bija atvedis no bioloģiskās saimniecības ”Sproģi-5” Durbes pagastā.

”Priekš manis tie āboli ir par daudz. Tā ir, kad, lai tos novāktu, palikuši divi veci cilvēki,” viņš pauž piemetinot, ka dārzā aug 130 ābeles.

Ko dara ar augļiem? Jānis pastāsta, ka internetā liek sludinājumus un cilvēkus aicina uz pašlasīšanu.

Atsaucība gan nekāda – vairums tomēr izvēlas vieglāko ceļu un sev vēlamo daudzumu nopērk tirgū vai veikalā. 

Kādreiz arī pats esot braucis uz Liepājas Pētertirgu, taču tagad sieva vairs nelaižot – esot par vecu, viņš pajoko. Bet ja nopietni, tad visu dienu nosēdēt tiešām esot grūti.

Ja mājās varētu braukt, kad tīk, tad vēl dotos uz tirgu, bet mašīnas teritorijā varot iebraukt tikai pēc pulksten 16. 

Liela rinda svētkos izveidojās arī pie pankūku stenda, kas arī jau ierasta tradīcija.

Gardumu vietējās dāmas pasniedz ar ābolu zapti. Savukārt pēc tam kultūras namā nogaršot varēja dažādus raušus. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.