Bernātu dabas parka atpūtas vietās, to tuvumā esošajās kāpu takās un ap konteineriem drazu vāc Dienvidkurzemes novada pašvaldības Komunālās pārvaldes strādniece, savukārt pārvalde organizē gružu aizvešanu.

Vai kopj arī tualetes un cik bieži to dara, portāls liepajniekiem.lv jautāja Komunālās pārvaldes Nīcas nodaļas vadītājam Aigaram Veisam.

Viņš atbildēja, ka tīra reizi nedēļā tās sākumā. Cik nu varot, tik arī izdarot. Esot teikusi, ka jāstrādā vemstoties.

“Tiek risināts jautājums par divām [atejām], ko uzstādīja [Latvijas kāpu saglabāšanas programmas] projektā, jo abas ir sliktas. Tās nedarbojas, kā vajadzētu, ir nepraktiskas.

Bedrē samesti pamperi, bikses, kāds mēģinājis iebāzt pudeli, taču tīrīšana apgrūtināta, jo nevar iegremdēt resno šļūteni, ar ko izsūknēt.

Var ielaist tikai 50 mm diametra cauruli, kurā nevar iesūkt ne pudeli, ne pamperu. Visu laiku mazmājiņās ir smaka, nedarbojas ventilācija, ar kājas pumpi nevar normāli uzpumpēt ūdeni roku mazgāšanai,” A. Veiss uzskaitīja ķibeles.

Plānots šīs atejas slēgt, vietā uzstādīt plastmasas tualetes – pārvietojamās būdiņas.

Komunālās pārvaldes pārstāvis pieļāva, ka šonedēļ jautājumam vajadzētu atrisināties, tāpēc ka noslēdzies pašvaldības izsludinātais iepirkums par tualešu tīrīšanu un apkalpošanu Dienvidkurzemē un noslēgs līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, uzņēmumu “TOI TOI”.

Tad arī Bernātos atvedīs jaunās tualetes. Tajās gan tāpat kā slēgtajās tīrība būs atkarīga no lietotāju uzvedības.

“Pie “Zaļā stara” [robežakmens] koka tualete funkcionē, ir kārtība, to viegli apkopt, satīrīt un izsūknēt. Nezinu izskaidrot, kāpēc tāda atšķirība; varbūt tur cilvēki labāki, atpūtnieki – kulturālāki,” A. Veiss dalījās pārdomās.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.