Turcijas parlamenta delegācija, ko pavadīja Turcijas vēstnieks Nīderlandē, ICJ galvenajā mītnē Hāgā iesniedza “paziņojumu par iestāšanos lietā”, ziņo Turcijas telekanāls TRT, kas notikumu atspoguļoja tiešraidē.

“Lieta, kas iesniegta ICJ, ir ārkārtīgi svarīga, lai garantētu, ka Izraēlas pastrādātie noziegumi nepaliek nesodīti,” platformā “X” pauda Turcijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Enči Kedželi.

Dienvidāfrikas 2023. gada decembrī ierosinātajā lietā apgalvots, ka Izraēlas Gazas ofensīva, kas tika uzsākta pēc grupējuma “Hamās” 7. oktobra uzbrukuma Izraēlas dienvidos, ir pretrunā ar 1948. gada ANO Konvenciju par genocīdu. 

Izraēla kategoriski noraida šo apsūdzību.

Kopš Dienvidāfrikas prasības iesnieguma lietai pievienojušās Kolumbija, Lībija, Spānija un Meksika.

ICJ 26. janvāra lēmumā norādīja Izraēlai, ka tai jādara viss iespējamais, lai novērstu genocīda aktus tās militāro operāciju laikā Gazas joslā.

Jūnijā tiesa pieprasīja Izraēlai nodrošināt piekļuvi ANO pilnvarotajiem izmeklētājiem, lai tie pārbaudītu apsūdzības genocīdā.

Lai gan ICJ nolēmumi ir juridiski saistoši, tiesai nav konkrētu instrumentu, lai panāktu to izpildīšanu.

Genocīda lietā pret Izraēlu jau ir notikušas sākotnējās uzklausīšanas sēdes, taču paredzams, ka tiesai būs vajadzīgi vairāki gadi, lai pieņemtu galīgo spriedumu.

Bijušo sabiedroto Turcijas un Izraēlas attiecības kopš Redžepa Tajipa Erdogana nākšanas pie varas 2003. gadā ir bijušas nepastāvīgas, un tās raksturo gan smagas nesaskaņas, gan samierināšanās periodi.

Konflikts Gazā izjauca pēdējos mēģinājumus normalizēt attiecības.

Erdogans bieži salīdzinājis Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu ar Ādolfu Hitleru, apsūdzējis Izraēlu genocīdā, aicinājis to sodīt starptautiskās tiesās un kritizējis rietumvalstis par Izraēlas atbalstīšanu.