Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Apsteigs Daugavpili?
2023. gada beigās Liepājas iedzīvotāju skaits bija 66 680. Gada laikā tas samazinājies par 408 personām jeb 0,6% (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati).
Pērn Liepājā bijis otrs procentuāli mazākais iedzīvotāju skaita samazinājums aiz Jelgavas, kur iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,2%.
Jūrmala ir vienīgā valstspilsēta, kur iedzīvotāju skaits palielinājies.
Septiņu gadu laikā Liepājas iedzīvotāju skaits sarucis par 2232 personām jeb 3,2%, teikts pašvaldības pārskatā.
2023. gadā Liepājā piedzimuši 546 bērni – par 64 bērniem jeb 10,5% mazāk nekā 2022. gadā.
Pagājušogad bijusi zemākā dzimstība pēdējo septiņu gadu laikā. 2023. gadā nomiruši 964 liepājnieki, kas ir par 143 personām jeb 12,9% mazāk nekā 2022. gadā.
Pagājušais gads bijis viens no zemākajiem mirstības rādītājiem pēdējo septiņu gadu laikā.
Liepājas mērs Gunārs Ansiņš, Finanšu komitejā apspriežot pārskatā minētos ciparus, pauda, ka pašvaldības viens no galvenajiem uzdevumiem ir nostabilizēt iedzīvotāju skaitu.
“Skatoties valsts ekonomikas un demogrāfiskās tendences kopumā, gribu norādīt uz to, ka Liepājas gadījums ir vidēji daudz labāks, nekā salīdzinot, piemēram, ar Daugavpils izaugsmes tempiem. Es pat pieņemu, ka tuvāko dažu gadu laikā Liepāja valstī būs otrā lielākā pilsēta aiz Rīgas.
Bet ar to negribu teikt, ka mēs nevaram vēl vairāk domāt, kā mobilizēt visus spēkus, lai nostabilizētu iedzīvotāju skaitu, tāpēc gribu pateikt paldies katram deputātam un domes darbiniekam, kas domā par mājokļu attīstības projektu un programmu, jo redzam, ka daudzi iedzīvotāji pārvietojas uz citām teritorijām mājokļu pieejamības dēļ,” sacīja pilsētas mērs.
Mazāk darba būvniecībā
Septiņu gadu laikā Liepājā uzceltas 20 jaunas ražotnes! Ar to bieži palepojas gan pilsētas domes, gan Speciālās ekonomiskās zonas vadība, un to savā uzrunā pašvaldības 2023. gada pārskatā piemin arī G. Ansiņš.
Taču tajā pašā laikā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem pēdējos četrus gadus darba vietu skaits Liepājā reģistrētajos uzņēmumos sarūk.
Liepājas domes Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols atzīmē, ka darba vietu skaita aina ir nepilnīga, jo citviet Latvijā reģistrētie darba devēji, kuriem ir struktūrvienības Liepājā, VID sniedz datus tikai par kopējo nodarbināto skaitu, atsevišķi neizdalot Liepāju vai citas pilsētas.
Līdz ar to pašvaldība nevar noteikt precīzu darba vietu skaitu, ir vien tikai aptuvenas aplēses (ap 33 000–35 000 darba vietu).
“Mēs redzam darba vietu skaitu tikai Liepājā reģistrētajos uzņēmumos,”
norāda domes pārstāvis.
2023. gada beigās vidējais darba vietu skaits Liepājas uzņēmumos bija 27 869. Salīdzinot ar 2022. gada beigām, pērn darba vietu skaits samazinājies par 105 vietām.
A. Vītols skaidro, ka pilsētas rūpniecības uzņēmumos darba vietu skaits nav samazinājies, tieši pretēji – tas par aptuveni 5% pieaudzis (plus ~300 darba vietu).
Mazāk strādājošo pērn bijis būvniecības nozarē, ko būtiski ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi un EURIBOR procentu likmes straujais pieaugums.
“Mūsu būvniecības uzņēmumi daudz strādā Skandināvijas tirgū, kuros šobrīd nekustamā īpašuma iegāde ievērojami samazinājusies. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc būvniecības arī ir krities.
Banku procentu likmes ir palielinājušās, un cilvēki neņem kredītus,”
norāda pašvaldības pārstāvis.
Būvniecības nozarē darba vietu skaits Liepājas uzņēmumos pērn sarucis par aptuveni 10% (par vairākiem simtiem mazāk).
Nupat par darbinieku skaita samazināšanu paziņoja arī uzņēmums “VIA-S modular houses”, kas jau 20 gadus nodarbojas ar moduļu māju ražošanu un eksportu uz Skandināvijas valstīm, galvenokārt Zviedriju.
“Covid-19 laikā pieprasījums Zviedrijā pēc brīvdienu mājām bija milzīgs, strādājām divās maiņās. Situācija ir mainījusies, to ietekmējušas EURIBOR procentu likmes un karš Ukrainā, kas būtiski samazināja pieprasījumu Zviedrijas tirgū, līdz pagājušā gada oktobrī pieprasījums pilnībā izzuda.
Brīvdienu un dzīvojamā māja noteikti nav pirmās nepieciešamības prece, ja tepat blakus notiek karš. Mēs strādājam un turpinām strādāt, bet ražošanas apjomi ir ievērojami sarukuši, kas pamudinājis pieņemt arī nepopulārus lēmumus – darbinieku samazināšanu,” skaidro “VIA-S modular houses” valdes loceklis Jānis Akerfelds.
2023. gadā par aptuveni 10% darba vietas sarukušas arī pilsētas tirdzniecības uzņēmumos.
Pagājušā gada beigās nodarbināts bija 28 861 liepājnieks. Gada laikā strādājošo liepājnieku skaits samazinājies par 30 personām.
Pēdējo septiņu gadu laikā kopumā strādājošo liepājnieku skaits palielinājies par 212 personām.
2023. gadā Liepājā reģistrēti 214 jauni uzņēmumi (tikpat, cik 2022. gadā): 188 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 24 individuālie komersanti, viena pilnsabiedrība un viena zemnieku saimniecība.
Pērn Liepājā kopumā darbojās ap 2370 uzņēmumu.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis spriež – ja pēdējo gadu laikā pilsētā nebūtu atvērtas daudzas jaunas ražotnes, darbavietu aina, visticamāk, būtu sliktāka.
“Mūsu mērķis, motivējot uzņēmējus veidot ražotnes, ir radīt pietiekami lielu bāzi ar darba vietām, lai cilvēkiem būtu iespējas izvēlēties, kur strādāt. Tad, kad aktīvi uzsākām īstenot industrializācijas programmu, bezdarba līmenis Liepājā bija ap 7–8%, bet pērn – 4,4%,” teic SEZ pārvaldnieks, norādot, ka jaunas ražotnes pilsētā top arī šobrīd – savu trešo rūpnīcu Karostā sācis būvēt metālapstrādes uzņēmums “Jensen Metal”, jūnijā ostā lika pamatakmeni “Norplast Piemare” ražotnei, jaunas ražošanas ēkas celtniecību sācis automatizācijas un vadības sistēmu ražotājs “AE Partner”, kā arī turpinās darbs pie SIA “Syfud” zivju pārstrādes rūpnīcas būvniecības Roņu ielā.
Trešā zemākā socnodokļa iemaksu alga
2023. gadā strādājošo liepājnieku vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (ienākumi, no kuriem veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) bija 1232 eiro, kas ir 86,1% no Latvijas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), vēsta pašvaldība.
Salīdzinājumā ar 2022. gadu pērn vidējā apdrošināšanas iemaksu alga Liepājā palielinājusies par 128 eiro jeb par 11,6%.
Pēdējo septiņu gadu laikā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga Liepājā pieaugusi par 71,4%. Valstī tā palielinājusies par 155 eiro jeb par 12,1%.
Izmaksājamās pensijas vidējais apmērs 2023. gadā bija 515 eiro, kas ir par 65 eiro jeb par 14,4% vairāk nekā 2022. gadā.
Pēdējo septiņu gadu laikā izmaksājamās pensijas apmērs palielinājies par 77,6%.
Sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā darba samaksa Liepājā 2023. gadā bija 1366 eiro,
kas ir par 145 eiro jeb par 11,9% vairāk nekā 2022. gada vidējā alga.
Pēdējo septiņu gadu laikā sabiedriskajā sektorā strādājošo darba alga Liepājā palielinājusies par 66,0%.
Salīdzinot septiņas lielās pilsētas, augstākā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 2023. gadā bijusi Rīgā (1585 eiro) un Jūrmalā (1575 eiro), bet zemākā Daugavpilī (1120 eiro) un Rēzeknē (1153 eiro).
Liepājā starp septiņām valstspilsētām bijusi trešā zemākā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (1232 eiro).
Sabiedriskajā sektorā strādājošajiem lielākā darba alga bijusi Rīgā (1782 eiro) un Ventspilī (1428 eiro), Liepājā – 1366 eiro.
Pašvaldību sektorā lielākā vidējā darba samaksa bijusi Ventspilī (1410 eiro), Jelgavā (1354 eiro), kam seko Liepāja – 1329 eiro.
2023. gadā Liepājas pašvaldības administratīvās teritorijas infrastruktūrā ieguldītas investīcijas 80 177 733 eiro apmērā, kas ir par 27 599 184 eiro jeb par 52,5% vairāk nekā 2022. gadā.
Publisko investīciju apjoms gada laikā palielinājies par nepilniem 32 miljoniem eiro jeb 3,5 reizes.
Savukārt privātās investīcijas pērn ieguldītas 35,3 miljonu eiro apmērā – samazinājums par 4,3 miljoniem eiro jeb par 11%.
Uzziņai
Liepājā īstenotie privātie investīciju projekti, kuru izmaksas ir 50 tūkstoši eiro un vairāk
| Objekta nosaukums | Pasūtītājs | Līguma summa (eiro) |
| Stadiona “Daugava” rietumu tribīnes jumta konstrukcijas pastiprināšana | SIA “OC Liepāja” | 88 558 |
| Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Franču ielā 4/8 gala sienu siltināšana un fasāžu krāsu pase | SIA “Livonijas nami” | 58 490 |
| Liepājas Lutera baznīcas (Jelgavas iela 62) jumta seguma atjaunošana | Liepājas evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas Lutera draudze | 120 000 |
| Biroju ēkas fasāžu atjaunošana Vecajā ostmalā 54 | Oļegs Hramovs | 204 104 |
| Dzīvojamās ēkas pārbūve Kūrmājas prospektā 5 | Oļegs Hramovs | 184 455 |
| Administratīvās ēkas pārbūve par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Kūrmājas prospektā 7 | Oļegs Hramovs | 277 057 |
| Nojumes būvniecība Ezermalas ielā 11 | SIA “Eco Baltia Vide” | 90 895 |
| Noliktavas būvniecība Ezermalas ielā 9 | SIA “KB Rent” | 173 211 |
| LOC ēkas daļas pārbūve Brīvības ielā 39 | SIA “Liepājas Olimpiskais centrs” | 257 994 |
| Automazgātavas būvniecība Ezermalas ielā 3c | SIA “CarChain” | 52 077 |
| Noliktavas būvniecība Kuldīgas ielā 37 | SIA “Dzintars AB” | 100 000 |
| Kantora ēkas pārbūve Dzērves ielā 1a | SIA “Holdity” | 231 882 |
| Lašu pārstrādes ražotne Roņu ielā 6 | SIA “Syfud” | 21 305 104 |
| Krabju nūjiņu ražotne Roņu ielā 6 | SIA “Syfud” | 6 009 000 |
| Bijušās korda lentes ražotnes pārbūve par viesu namu Atmodas bulvārī 21a un 21b | SIA “Domo LV” | 340 000 |
| Liepājas pludmales kafejnīca Roņu ielas galā | komandītsabiedrība “KMRSK” | 96 800 |
| Skolas ēkas pārbūve par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju | SIA “Bagnagatti De Giorgi Propery Group”, SIA “MDM house” | 100 000 |
| Liepājas ostas piestātņu Nr. 71 un Nr. 72 atjaunošana, piebraucamā ceļa – Atslēdznieku ielas posma pārbūve | Liepājas SEZ pārvalde | 1 770 602 |
| Ostas piestātnes Nr. 83 atjaunošana Vecajā ostmalā 45 | Liepājas SEZ pārvalde | 449 443 |
| Ostas piestātņu Nr. 85, Nr. 86 un Nr. 87 atjaunošana Vecajā ostmalā 55a, Vecajā ostmalā 51a, Vecajā ostmalā 53a un Vecajā ostmalā 53 | Liepājas SEZ pārvalde | 637 496 |
| Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centra lifta izbūve Republikas ielā 5 | PSIA “Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs” | 231 295 |
| Baznīcas ēkas jumta atjaunošana Rakstvežu ielā 13 | Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu draudze | 157 648 |
| Šķeldas noliktavas un katlu mājas būvniecība Slimnīcas ielā 2 | SIA “Liepājas enerģija” | 2 816 574 |
| Kuģu vadulu izbūve Karostas kanālā | Liepājas SEZ pārvalde | 2 370 583 |
| Noliktavas jumta atjaunošana Zivju ielā 2a | SIA “Warehouse properties” | 226 575 |
| Noliktavas ēkas restaurācija Zivju ielā 2 | SIA “Warehouse properties” | 217 240 |
| Ražošanas ēkas būvniecība Meldru ielā 8 | SIA “ICS Property” | 2 495 875 |
Iedzīvotāju skaits
- 2017. gads – 68 912
- 2018. gads – 68 569
- 2019. gads – 68 313
- 2020. gads – 67 964
- 2021. gads – 67 360
- 2022. gads – 67 088
- 2023. gads – 66 680
Avots: CSP
Liepājas iedzīvotāju nacionālais sastāvs 2023. gada beigās
- latvieši 60%
- krievi 26,1%
- ukraiņi 4,8%
- baltkrievi 2,8%
- lietuvieši 2,7%
- pārējie 2,6%
- poļi 0,9%
Avots: CSP
Darba vietu skaits Liepājā reģistrētajos uzņēmumos
- 2017. gads – 27 506
- 2018. gads – 28 133
- 2019. gads – 28 567
- 2020. gads – 28 350
- 2021. gads – 28 325
- 2022. gads – 27 974
- 2023. gads – 27 869
Avots: VID
Nozīmīgākās tautsaimniecības nozares
Ražošana – 24% no kopējā darba vietu skaita.
Nozares lielākie darba devēji: SIA “AE Partner”; LSEZ SIA “Jensen Metal”; LSEZ SIA “Lauma Fabrics”; SIA “Dzelzsbetons MB”; LSEZ SIA “Caljan”; LSEZ SIA “Yokohama TWS Latvia”; SIA “FTS Baltic”.
Izglītība – 13% no kopējā darba vietu skaita.
Nozares lielākie darba devēji: PI “Liepājas Izglītības pārvalde”; Liepājas Universitāte; MIKC “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola”; PIKC “Liepājas Valsts tehnikums”.
Tirdzniecība un auto, moto remonts – 10% no kopējā darba vietu skaita.
Nozares lielākie darba devēji: AS “LPB”; SIA “Tolmets”; LSEZ SIA “Laskana”; SIA “ADS Baltic”.
Būvniecība – 10% no kopējā darba vietu skaita.
Nozares lielākie darba devēji: AS “UPB”; SIA “CTB”; SIA “A-land”; SIA “UPTK”; SIA “Ritex Modular Construction”.
Transports un uzglabāšana – 8% no kopējā darba vietu skaita.
Nozares lielākie darba devēji: AS “Liepājas autobusu parks”; LSEZ SIA “Liepaja Bulk Terminal LTD”; SIA “Liepājas tramvajs”.
Es domāju tā: Kā Liepājā pietrūkst pilnai laimei?
Alise Kore – strādā:
– Nu jau vairākas vasaras uz vienu atvaļinājuma nedēļu braucam padzīvot Liepājā. Te ir viss nepieciešamais atpūtai un sadzīvei. Protams, ir jūra un pludmale. Liepājā centrs nav liels un viss atrodas koncentrēti vienā vietā, nekur nav tālu jābrauc, kaut kas jāmeklē. Dzīvot šeit negribam, jo darbs Rīgā, bet atpūtas vieta gan laba.
Kristīne Rožkalne-Eglīte – māmiņa:
– Jau kādu laiku Liepājā nedzīvoju, bet, kad atbraucu, redzu, kā pilsēta atzīstami mainās. Patīk uzlabojumi parkā un pludmalē. Tā – civilizētāk. Vēl man šķiet, ka Liepājai tukšie laiki beigušies, kad ļoti daudzi brauca kaut kur prom. Tagad cilvēku vairāk. Tas dod patīkamu sajūtu. Varbūt kādreiz pēc gadiem atkal te atgriezīšos dzīvot.
Sanita Kronberga – pašnodarbinātā:
– Man nepietrūkst nekā, jo dzīvoju ideālā vietā pie jūras. Varu iet pastaigās ar sunīti. Pēdējā laikā Liepāja strauji mainās uz labu, kļūst vizuāli modernāka. Katru reizi, kad atbraucu no ārzemēm, atkal un atkal konstatēju, cik pie mums skaisti. Veikalu arī vairāk nekā pietiekami.
Aija Dzintare – skolotāja:
– Katru dienu pārvietojos ar velosipēdu. Pilsētā izbūvēti veloceļi, taču mana pieredze liecina, ka taisīts ir, bet līdz galam nav pabeigts. Pa centru grūti pārvietoties, ir bruģis, nelīdzenas un nesakoptas vietas. Pilsētā daudz ko dara, kārto, bet, skat, kādā mazā gabaliņā nav kārtīgi izdomāts, izdarīts līdz galam. Pietrūkst vietu velosipēdu novietošanai.
Daina Grīnberga – medicīnas māsa:
– No Rīgas šopavasar apzināti pārcēlos dzīvot uz Liepāju un man te viss patīk. Nekā netrūkst! Te viss ir ļoti labi dzīvošanai un arī ļoti labi cilvēki. Kājām varu aiziet uz tirgu, daudz kultūras pasākumu, uz kuriem ērti nokļūt. Rīgā tam vajadzēja veltīt daudz vairāk laika, jo attālumi lieli un mašīnu nav kur atstāt. Liepājā ir ļoti labi organizēta sabiedriskā transporta kustība.
