Pirmdien zvērestu nodeva 16 jaunās reģionālās valdības locekļi Salvadora Iljas vadībā.

Ilja iepriekš ieņēmis veselības ministra amatu Pedro Sančesa vadītajā Spānijas valdībā un bijis atbildīgs par reakciju uz Covid-19 pandēmiju.

“Vēlos apliecināt, ka valdība strādās visu labā,” zvēresta nodošanas ceremonijas laikā uzsvēra jaunais Katalonijas valdības vadītājs.

Šī ir pirmā reģionālā valdība kopš 2010.gada, kuru nekontrolē Katalonijas neatkarības atbalstītāji.

Maijā notikušajās reģionālajās vēlēšanās visvairāk balsu ieguva sociālisti, lai gan nespēja izcīnīt absolūto vairākumu.

Tomēr Ilja spēja nodrošināt savai valdībai nelielās kreiso ekstrēmistu partiju apvienības “Comuns” (Kopā) atbalstu.

Nacionālajā līmenī “Comuns” ietilpst galēji kreiso apvienībā “Sumar” (Kopā), kas kopā ar premjerministra Sančesa vadītajiem sociālistiem veido pašreizējo valdošo koalīciju.

Iljas kabinetam ceturtdienas uzticības balsojumā atbalsu sniedza arī mēreno separātistu partija – Katalonijas Kreisie republikāņi (ERC).

Katalonijas jaunā valdība apliecina, ka Sančesam izdevies mazināt atbalstu separātistiem, īstenojot izlīguma stratēģiju, tajā skaitā amnestējot tos katalāņu nacionālistus, kam draudēja kriminālvajāšana par 2017.gada neatkarības referenduma sarīkošanu, par spīti Madrides kategoriskajiem iebildumiem.

Lai nodrošinātu ERC atbalstu, sociālisti apsolījuši nodot Barselonai pilnīgu kontroli pār Katalonijā iekasētajiem nodokļiem, ko desmitgadēm ilgi pieprasījušas separātistu partijas.

Taču pret šo ieceri, kam vēl nepieciešams Spānijas parlamenta apstiprinājums, iebilst opozīcijā esošā konservatīvā Tautas partija (PP), kā arī daļa sociālistu, kas norāda, ka tādējādi centrālā valdība zaudēs ievērojamu daļu tās rīcībā esošajiem līdzekļiem.

Balsojumu par jaunās valdības apstiprināšanu pagājušajā nedēļa aizēnoja negaidītā stingrās līnijas separātistu līdera Karlesa Pudždemona parādīšanās Barselonā, par spīti Spānijas varasiestāžu izsniegtajam orderim par viņa aizturēšanu.

Pēc neveiksmīgā 2017.gada referenduma Pudždemons devās trimdā, kur bija aizvadījis pēdējos septiņus gadus.

Madride viņam izvirzījusi virkni apsūdzību par nodarījumiem, uz kuriem neattiecas maija beigās pieņemtais likums par amnestiju. Cita starpā viņš apsūdzēts par valsts nodevību un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Tomēr, pirms policija viņu paspēja aizturēt, Pudždemonam izdevās atkal nozust, un vēlāk kļuva zināms, ka viņš atgriezies Beļģijā.