Vasaras kafejnīcas

Pagājušās svētdienas pēcpusdienā pārliecinājāmies, ka Liepājas vasaras kafejnīcās, kas atrodas Jūrmalas parkā un pludmalē, brīvu vietu bija gana. Pirmdienas rītā un pusdienlaikā, aizejot līdz pāris Jaunliepājas vasaras kafejnīcām, gluži tā pati aina. Ja apmeklētāju nav, laika apstākļi vainīgi vai arī pašu kafejnīcu par daudz? Uz šiem jautājumiem atbildes varat meklēt šajā rakstā.

Kas īsti ir vasaras kafejnīcas?

Zinātāji teiks, ka tā ir vieta, kur piedāvātos ēdamos un dzeramos labumus var notiesāt svaigā gaisā. Protams, karstā laikā daudz patīkamāk uzturēties un maltīti iebaudīt zem saulessargiem vai nojumes, baudot vējiņa atspirdzinošos pieskārienus. Tie uzņēmēji, kuriem pieder kafejnīcas, vai kuri īrē telpas, tuvojoties vasaras sezonai, apsver iespēju paplašināt vietu skaitu, izliekot solus un galdus svaigā gaisā. Protams, ja vien pie kafejnīcas vai restorāna ir šim nolūkam piemērota vieta. Tad tās sauc par vasaras kafejnīcām vai vasaras dārziem. Piemēram, visiem labi zināmais restorāns “Pastnieka māja”, “Libava”, “Vecais kapteinis”, “Barons Bumbier’s”, “Latvijas 1.rokkafejnīca”, “Cepelīni”, “Loms”, “Dzintara boulings”, “Čili pica” un virkne citu. Tie var būt gan rūpīgi iekārtoti un apzaļumoti pagalmi, gan tikai pie ēdināšanas vietas izlikti krēsli un galdi. Šis vienkāršais variants gan pilsētas centrā nav vērojams.

Kā Fēnikss no… smiltīm

Taču ir arī tādas vasaras kafejnīcas, kas top gandrīz tukšā vietā un katru gadu no jauna. Arī šosezon kā Fēnikss no pelniem, precīzāk, smiltīm, tapušas divas teltis tieši pludmalē pie Glābšanas stacijas. Ne mazāk lielu atdzimšanas prieku ikvasaras sākumā piedzīvo “Medūza”, bet šoreiz liepājnieki un viesi, šķiet, paliks bez Jūrmalas parka vidē tik ierastās kafejnīcas “Banga”. Pērn šo vietu apsaimniekoja “Dzintara boulings”, bet šogad – ne telts, ne pannā čurkstošu frī un desiņu, ne iespēju izdzert kausu alus. Kādēļ? Stāsta “Dzintara boulinga” vadītāja Olga Vežauska: “Bijām gatavi “Bangā” darboties arī šogad, bet, šķiet, pašvaldībai ir kādi tālejoši plāni. Tagad vasaras kafejnīcu esam atvēruši tieši pie “Dzintara boulinga”. Galdiņi ir pie ieejas, un sēdēt var arī otrajā ēkas stāvā uz terases. Ēdienkartē – vienkāršas, tradicionālas un iecienītas lietas, no karbonādēm līdz saldējumam un atspirdzinošiem dzērieniem.”

Kā izdevās uzzināt Pilsētas domē, tagad tiek gaidīta Jūrmalas parka padomes sēde, kurā viens no apspriežamajiem jautājumiem būs – ko turpmāk darīt ar vietu, kur atradās iecienītā “Banga”. No neoficiāliem avotiem kļuvis zināms, ka pašvaldībai ir vēlme šajā vietā redzēt daudz gaumīgāku un stabilāku vasaras kafejnīcu, nevis vienkāršu būvi ar telti. Kā un vai “Bangas” vieta mainīsies, rādīs laiks. Bet skaidrs, ka parks ir pelnījis tiešām glītu kafejnīcu, vēl jo vairāk tādēļ, ka reiz solītā kafejnīca pie jaunizveidotā bērnu rotaļu laukuma tā arī nav tapusi. Tur to nu gan ļoti vajadzētu, jo bērni ar vecākiem šo atpūtas vietu ļoti iecienījuši.

Lielajiem vieglāk

Jā, noteikti ir vieglāk vasaras kafejnīcu atvērt pie jau esošas ēdināšanas iestādes, nevis tai visu nepieciešamo sarūpēt tukšā vietā. Pie Glābšanas stacijas nu jau piekto gadu saimnieko firma “Sonara 21”, un šai vietai piemīt ne ar ko nesalīdzināms šarms. Lai arī teltis vienkāršas un nekādas ekstras ne piedāvājumā, ne apkalpošanā nevajag gaidīt, ir tik lieliski vēlā pēcpusdienā sēdēt pie galdiņa, vērot jūru un atpūtniekus, bet vēlāk jau ķert pēdējos jūrā krītošās saules starus. Otras tādas vietas tik tuvu jūrai Liepājā nav, bet arī sava nosaukuma tai nav. Bārmene Poļina Šepirjova pastāstīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, aizvien biežāk nākoties apkalpot ārzemju tūristus, pludmales apmeklētājus, kas runā vācu un angļu valodā. Viņa novērojusi, ka atpūtnieki pie šīs vietas pieraduši un apgrozījums pamazām palielinās. Uzņēmējs Andrejs Šepirjovs atzina, ka līdz brīdim, kamēr var atvērt vasaras kafejnīcu, esot jāizskrien visai pamatīgs riņķa dancis, visus nepieciešamos papīrus kārtojot un atļaujas saņemot. Atbildīgo esot daudz un par katru nozari savs. Protams, uzņēmējam dzīvi krietni atvieglotu situācija, ja nebūtu tik ļoti daudz papīra lietu. Lai atvērtu šo vasaras kafejnīcu, instancēs jāsaskaņo viss. Sākot no elektrības un ūdens pieslēguma līdz atkritumu savākšanai. “Diemžēl rosību mūsu jūrmalā un parkā nevar salīdzināt ar to, kāda sezonas laikā valda Palangā,” secina kafejnīcas saimnieks. “Ja būtu vairāk tūristu, atpūtnieku, arī vasaras kafejnīcu pludmalē būtu krietni vairāk. Bet jāpriecājas, ka pie mums sliktāk nepaliek un, kaut arī minimāla, bet zināma kustība tomēr notiek”. nebrīnieties, ja šajā vietā arī zem kājām manāt smiltis. Kā nekā esat kafejnīcā plašā pludmalē.

Turpat netālu “Medūza”. Tikai ne kāpās, bet zem parka kokiem. Atvērta no 7.jūnija un iekārtota speciāli vasaras sezonai. Bārmene Oļesja Moisejenko strādā otro sezonu un par apmeklētāju trūkumu nesūdzas. Šeit var paēst arī siltos ēdienus. Visvairāk ļaužu ieturas un atspirdzinās sestdienās, svētdienās. “Medūzai” ir konkrēts darba laiks. No 10 rītā līdz 10 vakarā. Pretimnākošāks apmeklētājiem ir “Kaupiņdārzs”, kurš liepājniekos raisīja šaubas, vai vispār šovasar tiks atvērts. Tam radās nomnieks, un nu, kā mēdz teikt, viss notiek. Šī vieta vēl tikai uzņem darboties un pieradina savu publiku, bet, lai arī ēdiens tiek piedāvāts garšīgs, daudzus atbaidot turpat blakus remontējamā iela. Bārmene Guna Maslovska meistarīgi jauc saldējuma kokteiļus un gatavojas piedāvāt arī cita veida bezalkoholiskos kokteiļus. Ja viesu maz, krodziņu slēdz 23, bet, ja notiek sarīkojumi, strādājot līdz pēdējam apmeklētājam.

Otro gadu estrādes “Pūt, vējiņi!” teritorijā atvērta kafejnīcas “Balta bize” vasaras kafejnīca. Arī šeit viss nepieciešamais, lai panašķotos un lai kārtīgi paēstu. Administratore Velga Puļķe priecājas, ka estrādē notiek dažādi sarīkojumi, jo tas, protams, krietni kuplina arī kafejnīcas apmeklētāju rindas. Aizvien iecienītāki kļūst ceturtdienas bezmaksas kino vakari, un no tā kafejnīcai savs labums.

Jaunliepājas klusais šarms

Jā, kluss, bet ne novārtā pamests. Ne velti tieši vasaras kafejnīca “Cepelīni”, kas darbu sāka tikai pērn Rīgas ielā, un “Loms” Raiņa ielā, pagājušajā gadā saņēma pilsētas domes atzinību un dāvinājumu kā simpātiskākās vasaras kafejnīcas. Kā nauda izmantota? Gan “Cepelīnu” saimniece Vija Mikuļska, gan “Loma” līdzīpašnieks Ēriks Bileišis teica, ka uzdāvinātie līdzekļi izmantoti ziedu iegādei, kas tagad krāšņo abas kafejnīcas. Bet kā bizness? Abi uzņēmēji nesūdzas, bet arī neapgalvo, ka vasaras kafejnīcas dod iespēju palikt stāvus bagātam. Nebūt ne. Tikai nākot klāt papildu vietām jau esošajam galdu skaitam, var pelnīt vienīgi uz apgrozījuma palielināšanos.

“Cepelīnos” vasaras kafejnīcā ir pavisam cita ēdienkarte nekā tā, kas telpās, un šeit izveidojies savs pastāvīgo klientu loks. Savs gardēžu pulciņš gan zemeņu zupai “Visiem nepietika”, gan klasiskajai karbonādei. Īpašniece neslēpj, ka vasaras kafejnīcas iekārtošana un teritorijas labiekārtošana nav bijis nekāds lētais prieks, bet, ja kaut ko veido, tad gribas, lai būtu glīti. Šogad pagalmu papildinājušas šūpoles un slīdkalniņš bērniem.

Ē.Bileišis: “Kafejnīcu uzturēt nav vienkārši, un tās vasaras variantu – vēl jo vairāk. Tas ir tāpat kā par māju rūpēties, vienmēr būs iespēja rosīties, kopt un gādāt. Vasara ir staigāšanas laiks, kad ne viens vien klients apstaigā gandrīz visas pilsētas vasaras kafejnīcas, iepazīstoties ar to piedāvājumu. Ja tāda iespēja ir, kādēļ ne?” Katrs saimnieks savu vietu iekārto pēc savas gaumes un iespējām, bet apmeklētājiem tomēr pats galvenais esot laipna apkalpošana un garšīgs ēdiens.

Būs jaunas vietas

Ja pērn Liepājas vasaras kafejnīcu klāstu papildināja, piemēram, galdiņi kanālmalā pie restorāna “Libava” un pie kafejnīcas “Cepelīni”, tad šogad “Kurzemes Vārds” var iepazīstināt ar vietu, kas jau atvērta, un otru, kas vēl tikai top. Pirmā vieta – kafejnīcas “Zutis” vasaras dārzs E.Veidenbauma un Pļavu ielas stūrī. Otra pagaidām ir bez nosaukuma. Kā pastāstīja uzņēmēja Dzintra Gailuma, tiekot darīts viss, lai vietā Kungu ielā, kur kādreiz bija “Doka pica”, jau jūlija sākumā durvis vērtu jauna kafejnīca un tās vasaras dārzs. Tur viss būšot pa jaunam un skaisti. “Bez cerības par labu iznākumu šo biznesu vispār nevar īstenot,” viņa piebilda.

Savukārt “Zuša” saimnieces, māsas Ilze Muntikova un Zane Rostokina, par sava vasaras dārza vadmotīvu izvēlējušās demokrātiju un klientu ērtības. Krietni paplašināta ēdienkarte, tajā iekļaujot vieglām vasaras pusdienām raksturīgus kārumus. I.Muntikova: “Katrs kafejnīcas īpašnieks, manuprāt, strādā savu klientu ērtībām un labsajūtai. Lai arī vasaras dārza iekārtošana prasa papildu izdevumus (mēbeles, trauki, galda piederumi, pledi vēsam laikam utt.), klientu pateicība ir tas, kas atsver visas pūles.”

Kā nu bez vājajām vietām

Jā, atverot vasaras kafejnīcu, uzņēmējs cer uz apgrozījuma palielinājumu un tātad uz lielāku peļņu, bet parasti ar jau esošajiem resursiem nepietiek, un vissmagākais jautājums: kā atrast labus darbiniekus? Labi pavāri zina savu vērtību un nebūt nav gatavi sezonas darbam tikai vasaras mēnešos. Vēl vajadzīgs apkalpojošais personāls – bārmeņi, viesmīļi, palīgstrādnieki. Uz šīm darba vietām parasti piesakās studenti, kas vēlas vasarā piepelnīties, un daļai no viņiem viesmīļa darba pieredzes nav vispār vai tā gauži minimāla. Uzņēmējiem nav lielu iespēju izvēlēties labākos no labākajiem, jo strādāt gribētāju nav nemaz tik daudz. Kā atzina kādas kafejnīcas saimniece, pērn uz laiku darbā pieņemtās viesmīles sagādājušas ne vienu vien problēmu, jo, pirmkārt, viņas jāapmāca un vēl visu laiku jāpieskata, vai viss tiek darīts pareizi. Otrkārt, nepiemērots, nezinošs un strādāt negribošs darbinieks atbaidīs klientus, neskatoties uz to, cik lieliska būs piedāvātā ēdienkarte. “Par pavāriem vispār ir atsevišķs stāsts,” neslēpa uzņēmēja. “Kaut arī Liepājā ir arodskola, kurā māca šo profesiju, praktiski nav iespējams atrast labu darbinieku. Nezinu, kur viņi paliek pēc skolas beigšanas…”

Vai jau esošo vasaras kafejnīcu konkurētspēja palielinātos, ja to pulciņu šovasar papildinātu vēl kādas piecas sešas jaunas ēdināšanas vietas? Grūti pateikt, jo pašlaik, kā secināms no pašu uzņēmēju teiktā, pats lielākais klupšanas akmens ir darbinieki – labi, zinoši viesmīļi, bārmeņi, pavāri u.c. Ja arī rastos nauda jaunu vietu atvēršanai, kas tajās strādās? Ne velti jau esošais darbinieku tirgus tiek dalīts un pārdalīts, talkā, protams, ņemot ekonomiskās sviras ik reizi, kad ēdināšanas sfērā parādās kāds jauns un spēcīgs spēlētājs.

Šķiet pašlaik, kad pilsētā nenotiek grandiozi masu sarīkojumi, vasaras kafejnīcu ir pietiekami. Un jauns nav vērojums, ka tās apmeklē tikai tad, kad laiks ir silts un saulains. Vasaras kafejnīcām vienmēr bijis un būs izteikts sezonas raksturs.

Uzziņai

Cik kas maksā vasaras kafejnīcās?

“Kaupiņdārzs”: kafija – 50 sant., šašliks – Ls 1,40, vārīti dārzeņi – 55 sant., aukstā zupa – 50 sant., pašu cepts ķiploku grauzdiņš – 6 sant.

“Balta bize” estrādē “Pūt, vējiņi!”: kafija – 60 sant., frī ar ketčupu – 80 sant, aukstā zupa – 70 sant., pelmeņi – Ls 1,20.

Kafejnīca pie Glābšanas stacijas: kafija, kapučino, šokolāde – 30 sant., smalkmaizītes – 20 sant., ir sveramais saldējums.

“Cepelīni”: kafija – 40 sant., puslitrs “Lāču” kvasa – 40 sant., aukstā zupa – 80 sant., cepts saldējums – Ls 1,20.

Alus piedāvājums visās vasaras kafejnīcās ļoti plašs – “Aldaris”, “Lāčplēsis”, “Cēsu”, “Užavas”, “Tēvetes”, “Piebalgas” u.c. Puslitrs šī dzēriena maksā no 70 sant. līdz 1,20 latiem.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Bāra – kafejnīcas “Loms” pagalmā izveidots kluss un omulīgs vasaras dārzs. Braucot pa Raiņa ielu, pat grūti iedomāties, ka turpat blakus atrodas tāda miera osta, kur var arī papusdienot. Turklāt dārzā var apskatīt vairāk nekā pusgadsimtu vecu koka riteni, kuru grezno ražotāja “BMW” firmas zīme.

Restorāns “Libava” saviem apmeklētājiem vasarā piedāvā iespēju pusdienot pašā kanālmalā. Vislabāk šo vietu izvēlēties patiesi karstā laikā, jo jūras vējš un ūdens tuvums lieliski atspirdzina.

Šāds sākums ik vasaru Jūrmalas parkā ir kafejnīcas “Medūza”. Konstrukcija tiek celta vienmēr no jauna, tad atved solus, izvieto žodziņu. Mazs atpūtas stūrītis izveidots arī bērnu priekam.

Šī vasaras kafejnīca pašā pludmalē pie Glābšanas stacijas katru gadu visvairāk pakļauta laika apstākļu ietekmei. Taču Liepājā nav lieliskākas vietas, lai pie galdiņa dzertu kafiju vai kādu atspirdzinošu dzērienu un vienlaikus skatītos uz jūru.

Šogad par veco, labo “Bangu” palikušas tikai atmiņas. Tā tur izskatījās pērnvasar…