Ārkārtas vēlēšanās uzvarēja plaša kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan Makrona centristus, gan galēji labējos, taču neviena grupa neieguva absolūto vairākumu.

Sešas nedēļas pēc vēlēšanām Makrons joprojām nav izraudzījies jaunu premjerministru, kura pirmais lielais uzdevums būs iesniegt parlamentā nākamā gada budžeta plānu.

Kā ziņots, Jaunā Tautas fronte (NFP), kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju “Nepakļāvīgā Francija” (LFI), zaļos un komunistus, pēc ilgstošiem savstarpējiem ķīviņiem 23. jūlijā vienojās par kopīgu kandidātu uz premjera amatu, izraugoties mazpazīstamu ekonomisti un civildienesta ierēdni Lisiju Kastē.

Taču parlamenta vēlēšanās NFP izcīnīja tikai 182 no 577 vietām Nacionālajā sapulcē.

Lai gan kopumā kreisajiem ir 193 vietas, ar to ir krietni par maz, lai nodrošinātu valdības izveidei nepieciešamo vairākumu.

Tikmēr prezidenta Makrona pārstāvēto centristu apvienība “Ensemble” (“Kopā”) ieguva 164 vietas, bet labējā Nacionālā apvienība (RN) – 143 mandātus.

Dažas stundas pirms Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas prezidents noraidīja kreiso piedāvājumu, norādot, ka jautājums nav par nākamā premjera vārdu, bet gan par vairākumu Nacionālajā sapulcē, kas spētu īstenot reformas un pieņemt budžetu, lai valsts varētu virzīties uz priekšu.

“Mēs esam ieradušies šeit, lai atgādinātu prezidentam, cik svarīgi ir respektēt vēlēšanu rezultātus un izvilkt valsti no paralīzes,” piektdien, ierodoties Elizejas pilī, sacīja Kastē.

Kastē paziņoja, ka viņa un viņas sabiedrotie ir gatavi rast “kompromisu, ņemot vērā, ka nevienam nav absolūtā vairākuma”, un strādās, lai panāktu stabilitāti.

LFI koordinators Manuels Bompārs pirms tikšanās ar Makronu brīdināja, ka viņi negrasās vest sarunas ar Makronu, bet gan paziņot viņam, ka premjerministra amatam nav citas alternatīvas kā Kastē.

Tikmēr Makrona sabiedrotie apgalvo, ka kreisais bloks ir pārāk vājš, lai pretendētu uz premjerministra amatu, un tā vietā cer izveidot vairākumu ap kandidātu no kādas centriskās partijas.

Pašreizējais periods ir visilgākais, kāds Francijā jebkad bijis bez valdības vadītāja pēc parlamenta vēlēšanām.

Process ieildzis, jo Makrons paziņoja, ka Parīzes olimpisko spēļu laikā, kas noslēdzās 11. augustā, viņš nepiešķirs prioritāti valdības vadītāja atrašanai.

Pagaidu valdību vada līdzšinējais premjerministrs Gabriēls Atāls.

Opozīcijas pārstāvji ir asi kritizējuši Makronu par valdības veidošanas procesa novilcināšanu, un pat daži Makrona sabiedrotie kļuvuši nepacietīgi.

Sarunās Elizejas pilī piektdien un pirmdien piedalīsies pārstāvji no visa politiskā spektra. Makrona birojs nesniedza norādes, kad prezidents varētu izdarīt savu izvēli par premjerministru, bet novērotāji sagaida, ka lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ.