liepajniekiem.lv
Stāsta sākums
Iesniegumu un lūgumu palīdzēt liepājniece sūtījusi gan Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, gan Labklājības ministrijai, Saeimas Sociālo lietu komisijai, Latvijas Republikas tiesībsargam, Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam, uzņēmumam “Liepājas namu apsaimniekotājs” un citiem.
Viņa raksta: “No 2006. gada esmu dzīvokļa vienīgā īpašniece, kurā joprojām dzīvo arī mana mamma (I. Liepas asistente – D. L.).
(…) Šī gada 20. februārī bez iepriekšēja brīdinājuma tika likvidēta invalīdu autostāvvieta (invalīdu autostāvvietas zīmējums) pretī Dorupes ielas 34. daudzdzīvokļu mājas 5. kāpņu telpas ieejai no pagalma puses. Šo invalīdu autostāvvietu izmantoju no 2019. gada 10. jūnija.
Invalīdu autostāvvietas zīmējums tika likvidēts saskaņā ar SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) mājas apsaimniekotāja Kristera Zēberga rīkojumu, samainot bruģi. Iespējams, ka par mūsu mājas iedzīvotāju uzkrājuma līdzekļiem, t.sk., arī maniem.
Neskatoties uz maniem vairākkārtējiem lūgumiem, zīmējums nav atjaunots līdz šim brīdim.
No K. Zēberga puses nav piedāvāts arī cits atbilstošs situācijas risinājums. Līdz ar to manas iespējamās aktivitātes ārpus mājām ir būtiski ierobežotas.”
Sieviete atceras, ka 2023. gada augustā K. Zēbergs zvanījis, lai brīdinātu, ka, citāts no iesnieguma: “man ar šo invalīdu autostāvvietu ir jādalās, citādi viņš to likvidēs. Uz manu jautājumu: “Ko nozīmē dalīties?”, atbildēja, ka tā esot nelegāla. Par to dzirdēju pirmo reizi.”
Pēc nerezultatīvās telefonsarunas ar apsaimniekotāju zvanījusi Liepājas domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam. Sekretāre situāciju uzklausījusi un solījusi nodot tālāk.
Drīz pēc tam “LNA” pārstāvis K. Zēbergs kā risinājumu piedāvājis šo invalīdu autostāvvietu legalizēt.
Lai to izdarītu, Ivetai Liepai pašai jāveic visas mājas 84 dzīvokļu īpašnieku aptauja, vai viņi piekrīt šādas stāvvietas ierīkošanai.
I. Liepa: “Nesapratu, kāpēc aptaujai jātiek organizētai tikai tagad, nevis iepriekš, pirms stāvvieta 2019. gadā tika izveidota, ja tāda ir prasība. Es nonācu fakta priekšā.”
Jāsāk anketēt
Pērn 16. augustā savā pastkastītē atradusi aptaujas anketu ar 84 dzīvokļu īpašnieku sarakstu.
Informējusi mājas apsaimniekotāju, ka pašai fiziski nav iespējams veikt šādu aptauju, izstaigājot sešas kāpņu telpas un katrā no tām piecus stāvus.
Sieviete atzīst, ka no sava dzīvokļa, kas atrodas 5. stāvā, lejā kāpjot gandrīz veselu stundu, bet augšā – pat ilgāk.
I. Liepa: “Katrs solis man ir grūts, staigājot ar kājām.”
Tad tika organizēta cita veida aptauja – ar diviem jautājumiem par jaunas stāvvietas no ielas puses ierīkošanas plāna izstrādi un par invalīdu autostāvvietas vertikālās zīmes ierīkošanu.
Aptaujas lapiņas apsaimniekotājs ielika katra dzīvokļa vēstuļu pastkastītē.
Galu galā lēmumu nepieņēma, jo par bija 38, pret 46. Precizējums – neiesniegtās anketas (39) arī skaitās pret.
Kopš 20. februāra, kad invalīdu autostāvvietu likvidēja, liepājniece vairs neriskējot izbraukt no parastas stāvvietas, jo, atgriežoties no brauciena, visas tikai astoņas mājas stāvvietas pagalma pusē var būt aizņemtas.
Negriboties atkal nakšņot mašīnā, kā iepriekš jau bijis.
Arī ielas pusē var nebūt brīva neviena stāvvieta. Ielas pusē esošās trepes invalīdei ir nepārvarams šķērslis.
I. Liepa akcentē, ka viņai iet kājām daudz grūtāk nekā vadīt automašīnu, kura ir speciāli pielāgota braukšanai.
Bet jau sešus mēnešus uz savu automašīnu noskatoties pa 5. stāva logu vai pastaigas laikā kopā ar asistenti.
Vai lūgumu ņems vērā?
Sieviete lūdza Liepājas pilsētas pašvaldības atbalstu savas konkrētās problēmsituācijas atrisināšanai.
Tāpat liepājniece aicina likumdevējus pārskatīt “Dzīvokļa īpašuma likuma” 17. panta 7.’ punktu, kurā ir teikts: “Lai pieņemtu lēmumu par autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem.”
Tikai ar vairākuma īpašnieku piekrišanu mājas apsaimniekotājs var iekārtot autostāvvietu no kopējiem mājas uzkrājuma līdzekļiem.”
I. Liepa aicina izvērtēt kardinālākas izmaiņas likumdošanā, ka arī invalīdu autostāvvietas būtu jāierīko bez balsošanas un no valsts vai pašvaldības līdzekļiem pēc analoģijas par vides pielāgošanas likumu, kur 2021. gadā ir veikti grozījumi.
Viņasprāt, ar šo lokālo, konkrēto situāciju tiek parādīta kopējā situācija Latvijā. Proti – pozitīvu balsojuma rezultātu, kā pierādījis I. Liepas gadījums, ir neiespējami panākt, tādējādi invalīds nonāk bezizejas situācijā.
Viņa precizē:
“Vai tiešām invalīdiem būtu jābūt atkarīgiem no citu dzīvokļu īpašnieku (ne)labvēlības un vienaldzības,
jo īpaši, ja daudzu dzīvokļu īpašnieki nedzīvo ne konkrētā mājā, ne tajā pašā pilsētā, pat ne Latvijā. Un īrnieki, protams, nav ieinteresēti, jo autostāvvietu skaits pie daudzstāvu dzīvojamām mājām ir ierobežots.”
I. Liepa ir pārliecināta, ka likumīga invalīdu autostāvvietas ierīkošana pie viņas mājas arī turpmāk nodrošinās viņas pilnvērtīgu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē: “Ticu uz pozitīvu risinājumu cilvēkam ar izteiktiem kustību traucējumiem, kam personiskā automašīna nav luksusa lieta, bet ikdienas pārvietošanās līdzeklis papildus lietotiem tehniskiem palīglīdzekļiem.
Mēs, cilvēki ar invaliditāti, savu fizisko ierobežojumu dēļ, salīdzinot ar pārējiem kopīpašniekiem, esam nevienlīdzīgā situācijā.
Atšķirība starp mani un citiem kopīpašniekiem tāda, ka brīdī, kad visas autostāvvietas ir aizņemtas, jebkurš cits cilvēks bez nopietniem kustību ierobežojumiem var novietot savu auto citā atļautā vietā, bet man tādu iespēju nav kustību ierobežojumu dēļ.”
Meklējot atbildes
Liepājas pašvaldība, atbildot uz liepājnieces iesniegumu par invalīdu autostāvvietas zīmējuma atjaunošanu un vertikālās zīmes uzstādīšanu, viņasprāt, saraksti sākusi ar pārmetumu, ka viņa līdz 31. martam diemžēl neesot pieteikusies vides pieejamības projektam.
I. Liepa: “Precizēju, ka dzīvesvietas apsekošana no Sociālā dienesta bija tikai maija beigās, savukārt konkrētu piedāvājumu par vides (iekšējās un ārējās) pielāgošanu man telefonsarunā izteica tikai 6. jūnijā.
Tātad, līdz 31. martam man nebija ne iespējas pieteikties šim projektam, ne arī aktuāli, jo man svarīgi bija, un vēl jo projām ir, atgūt likvidēto invalīdu autostāvvietu.
Kamēr kāds personīgi nesaskaras ar šādu vajadzību, tad pat iedomāties nevar, ka tāda problēma pastāv.”
Kad sievietes dzīvokli apsekoja Sociālā dienesta darbinieki, viņi jautājuši, vai I. Liepa neesot apsvērusi domu par dzīvokļa maiņu uz pirmo stāvu. Atbilde bija: “Jā, esmu, bet ne šobrīd.”
Bet gribot pajautāt, kāds sakars viņas stāvam, kurā dzīvojot (piektajā vai pirmajā) ar invalīdu autostāvvietu pie mājas? Vides pielāgošana, īpaši dzīvokļa vides, neatrisina konkrēto pamatvajadzību.
Arī Sociālā dienesta darbiniece beigās secinājusi, ka sūdzība nav par dzīvošanu piektajā stāvā, bet galvenais ir lūgums atjaunot invalīdu autostāvvietu pie mājas.
Situācija šobrīd
Sieviete bilst, ka no LNA saņemts tikai apstiprinājums par iesnieguma saņemšanu, bet ne rīcības plāns.
Redakcija sazinājās ar uzņēmumu LNA, un tā pārstāve Ita Cērmane situāciju skaidroja tā: “2019. gadā ar mājas kontaktpersonu akceptu pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Dorupes ielā 34 tika izveidota stāvvieta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Šā gada sākumā trafarējums tika likvidēts saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu. Daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Dorupes ielā 34 piegulošā teritorija ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punktam.
Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā.”
Saskaņā ar likuma 17. panta 7.’ daļu, lai pieņemtu lēmumu par autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Par šo jautājumu vairākkārt veiktas dzīvokļu īpašnieku aptaujas, pēdējā noslēdzās šā gada jūlijā.
Kamēr šādu lēmumu dzīvokļu īpašnieku kopība nepieņem, apsaimniekotājs nav pilnvarots stāvvietu izveidot.
Vēl jāņem vērā, ka kāda viena dzīvokļa īpašnieks stāvvietu nopirkt nevar.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
