“Ukrainai ir tiesības sevi aizstāvēt. Un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām šīs tiesības neapstājas pie robežas,” intervijā, kas publicēta izdevuma tīmekļa vietnē, norādīja alianses vadītājs.

“Krievijas karavīri, tanki un bāzes tur (Kurskas apgabalā) ir leģitīmi mērķi atbilstoši starptautiskajām tiesībām,” uzsvēra Stoltenbergs.

“Jau vairāk nekā 900 dienas Krievija pret Ukrainu izvērsusi nepamatotu, agresīvu karu un veikusi vairākus uzbrukumus Ukrainai pāri robežai no Kurskas apgabala,” klāstīja NATO ģenerālsekretārs.

Ukraina ar saviem plāniem pirms to īstenošanas NATO neiepazīstināja, viņš piebilda.

“Es atzinīgi vērtēju Vācijas skaidro apņemšanos, ka tā arī turpmāk būs lielākais militārais donors Eiropā un vienlaikus otrs lielākais Ukrainas donors pasaulē, sacīja Stoltenbergs.

Alianses vadītājs uzsvēra, ka Rietumu sabiedrotajiem būtu jāpalielina atbalsts Ukrainai, lai tā varētu atvairīt Krievijas iebrukumu.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka ceturtdien Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes gaitā solīja, ka Berlīne līdz gada beigām nodrošinās Kijivai vēl četras pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T un tankus “Gepard”.