“Mūsu prezidents [Redžeps Tajips Erdogans] daudzkārt sacījis, ka vēlamies kļūt par BRICS dalībvalsti (..). Tagad process sācies,” pavēstīja AKP pārstāvis Emers Čeliks.

Sākotnēji 2009.gadā Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna izveidoja forumu investīciju piesaistei attīstības tirgiem.

Gadu vēlāk šai grupai pievienojās Dienvidāfrika. Piecu pirmo valstu vārdi arī veido organizācijas abreviatūru – BRICS.

Laika gaitā šī valstu grupa pārtapusi ģeopolitiskā organizācijā, kas veido pretsvaru industriāli attīstīto rietumvalstu grupai G7. Šī gada sākumā tai pievienojās Ēģipte, Etiopija, Irāna un Apvienotie Arābu Emirāti.

Sākotnēji lēmumu par pievienošanos BRICS bija pieņēmusi arī Argentīnas kreisā valdība, taču 2023.gadā ievēlētā prezidenta Havjera Mileja labējā valdība šo lēmumu atcēla.

Pievienoties BRICS bija uzaicināta arī Saūda Arābija, kas janvāra vidū paziņoja, ka šo jautājumu vēl apsver.

“Mūsu prezidents nepārprotami paziņojis, ka Turcija vēlas piedalīties visās svarīgajās platformās, tajā skaitā BRICS,” norādīja Čeliks.

Turcija jau 2018.gadā piedalījusies BRICS samitā Dienvidāfrikā.

Sestdien Erdogans paziņoja, ka Turcija var kļūt par spēcīgu valsti, ja vienlaikus sadarbosies gan ar Rietumiem, gan ar Austrumiem.

Vēl jūnijā viņš paziņoja, ka neuzskata BRICS par alternatīvu citām starptautiskajām organizācijām, tostarp dalībai NATO, un uzsvēra, ka Turcija joprojām oficiāli ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts.

Taču kopš 2016.gada, kad pēc apvērsuma mēģinājuma Turcijas varasiestādes aktīvi apspieda opozīciju un faktiski pilnībā apklusināja neatkarīgos medijus, 2005.gadā uzsāktās iestāšanās sarunas ar ES, ir iesaldētas.

Neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Ankara arī turpina uzturēt tuvas attiecības ar Maskavu.