Ungārijas valdība jūlija sākumā paplašināja to valstu sarakstu, no kurām darba ņēmēji var brīvāk iebraukt Ungārijā.

Kopš tā laika vieglāk ieceļot Ungārijā ir iespējams no astoņām valstīm, kas nav ES dalībvalstis – Bosnijas un Hercegovinas, Ziemeļmaķedonijas, Moldovas, Melnkalnes, Serbijas, Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas.

Tas nozīmē, ka šo valstu pilsoņi var brīvi ieceļot arī citās Šengenas zonas valstīs.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir vienīgais no Eiropas Savienības līderiem, kas saglabājis tuvas attiecības ar Kremli pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir pauduši bažas par jaunajiem Ungārijas vīzu noteikumiem, kas atvieglo agresorvalsts pilsoņu iekļūšanu ES.

Taču Ungārijas ES lietu ministrs Jānošs Boka paziņoja, ka nav nekādu tiesisku vai ar drošību saistītu problēmu, kad runa ir par jaunajiem vīzu noteikumiem. “Tomēr ir (..) politiskā histērija, ko rada Eiropas Parlamenta vairākums un dažas dalībvalstis,” viņš piebilda.

Komentējot Orbāna neseno vizīti Maskavā, kur viņš tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Boka apgalvoja, ka tā esot tikai sakritība, ka pēc tam tika paplašināts to valstu saraksts, kuru pilsoņiem atviegloti ieceļošanas nosacījumi.

Ministrs apgalvoja, ka šis lēmums cieši saistīts ar darba tirgu, ļaujot atvieglot ģimeņu atkalapvienošanās procedūru un potenciālo darba ņēmēju pieņemšanu darbā.

Kopš jūlija Ungārija izsniegusi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tikai 14 uzturēšanās atļaujas, paziņoja Boka, apgalvojot, ka citas ES dalībvalstis šo valstu pilsoņiem ir izsniegušas daudz vairāk uzturēšanās atļauju.

Jautājums par to, vai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu klātbūtne Eiropā ir valsts drošības jautājums, ir apspriežams, sacīja Boka.

“Bet, ja jūs uzskatāt, ka tas ir nacionālās drošības jautājums, tad diskusijai nevajadzētu būt par Ungāriju,” viņš piebilda.

Eiropas Parlamenta lielākā frakcija – konservatīvā Eiropas Tautas partija (EPP) – jūlijā pauda bažas, ka atvieglotie noteikumi varētu sekmēt spiegošanu. EK iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone lūdza Ungārijas valdību sniegt skaidrojumu par tās pieņemtajiem lēmumiem, lai izvērtētu to atbilstību ES regulējumam un iespējamu ietekmi uz Šengenas zonas darbību.