liepajniekiem.lv
Viņi gan pauda neizpratni, kāpēc netika jautāts sabiedrības viedoklis, lai labāk izprastu, kurās vietās stādījumi būtu visvairāk nepieciešami, un nokritizēja projektu vēl pirms sāktajām aktivitātēm.
Vismazāk zaļās zonas
Liepājas pilsētas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa, iepazīstinot ar plāniem, iedzīvotāju sanāksmē stāsta, ka, lai saņemtu Eiropas Savienības (ES) finansējumu, viens no nosacījumiem bijis, ka projektu drīkst īstenot tikai pašvaldībai piederošās teritorijās, kas ir publiskas un kur nenotiek komercdarbība, kā arī labums no paveiktajiem darbiem jāgūst vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju.
Tāpat bijis jāizvēlas konkrēts mikrorajons, nevis atsevišķas teritorijas visā pilsētā.
Ziemeļu priekšpilsēta tikusi izvēlēta, jo tajā, kā redzams pilsētas teritorijas plānojumā un attīstības dokumentos, ir vismazāk zaļo zonu,
informē pašvaldības pārstāve.
Kopumā projektā paredzēts apzaļumot 5,5 hektārus kopējās platības.
D. Liepniece-Liepiņa nosauc arī dažas ielas, kur plānoti apzaļumošanas darbi, piemēram, Piltenes, Šķēdes un O. Kalpaka ielā, Strazdu un Celmu ielā.
“Taču jāņem vērā, ka darbi netiks veikti visas ielas garumā, bet gan atsevišķos posmos, kas pieder pašvaldībai un kur tas ir iespējams,”
viņa paskaidro.
Projekta nosacījumi paredz, ka pašvaldība var ieguldīt līdzekļus apzaļumošanā, labiekārtošanā un sakārtošanā vietās, kur ir kādas vecas konstrukcijas vai bērnu laukumu paliekas, taču nav atļauta jaunu rotaļlaukumu būvniecība vai atpūtas vietu ierīkošana.
“Bet mēs varam šajās teritorijās veikt jau esošo bērnu laukumu seguma maiņu, ja tas ir smilšains un nekvalitatīvs, jo no tiem rodas liels putekļu piesārņojums.
Tāpat plānojam būvēt 900–1000 metru garus gājēju celiņus un ierīkot vienu dzeramā ūdens brīvpieejas krānu Piltenes ielā,” par projektā iekļautajām aktivitātēm pastāsta D. Liepniece-Liepiņa.
Iepirkumu par būvdarbu veikšanu varētu izsludināt jau tuvākajā laikā, pauž viens no tikšanās organizatoriem Aleksandrs Vabelis.
Grib zaļumu citās ielās
Projekts sācies ar priekšizpēti un gaisa kvalitātes novērtēšanu.
Konsultanti no SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” jau snieguši ieteikumus par optimālākajiem pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Uzņēmuma pārstāve Jūlija Doktorova skaidro, ka kopā ar kolēģiem veikts gaisa piesārņojošo vielu izkliedes monitorings un izpētīts, kurās vietās kādus augus būtu vērtīgāk stādīt.
“Zaļā infrastruktūra ietekmē piesārņojuma izkliedi. Ir putekļu daļiņas, un,
jo vairāk ir kaut kādas lapas, zari, kur putekļiem nosēsties, jo mazāka putekļu koncentrācija būs citās vietās,”
viņa stāsta.
Un atgādina, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāsamazina gaisa piesārņojums un tūlīt spēkā stāsies stingrāki kritēriji.
“Liepājā gaisa kvalitāte ir tāda, kas jauno noteikto robežu nereti pārsniedz,” J. Doktorova piemetina.
Galvenie gaisa piesārņojuma avoti pilsētā, konkrēti “Laumas” rajonā, ir autotransports, ostas piestātnes, dzelzceļš, individuālā apkure, kas ir ļoti nozīmīgs avots, arī mototrase, kur ir daudz putekļu.
Protams, ir arī fona piesārņojums, kas nāk no ārpuses.
Speciāliste norāda, ka dominējošais piesārņojuma avots Liepājā ir tieši mājsaimniecību apkure, jo ir daudz privātmāju, kurās kurināmais ir cietā biomasa. Tāpēc arī biežāk sliktāks gaiss pilsētā ir tieši apkures sezonā.
Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotāja Kristīne Dzelme, uzklausot informāciju par plānoto vides uzlabošanas projektu, gan pauda, ka nav uzklausīts sabiedrības viedoklis.
Viņasprāt,
galvenās problēmu vietas mikrorajonā neatbilst tām, kuras apzaļumot izraudzījusies pašvaldība, tāpēc no projekta īsti nav nekādas jēgas.
Viņa vērš uzmanību uz to, ka gadiem cilvēki sūdzējušies tieši par ostas un dzelzceļa klātbūtni un ka apzaļumot intensīvi vajadzētu pirmo ielu no ostas puses.
Bet domes pārstāvji uzreiz paskaidroja, ka tas šajā gadījumā nav iespējams, jo tur zeme nepieder pašvaldībai, kā projektā prasīts.
Savukārt kāda cita iedzīvotāja uzsvēra, ka pašvaldība ar savu atbalstu veicina tikai daudzdzīvokļu namu pagalmu sakārtošanu, bet ne apzaļumošanu.
Tāpēc auto stāvvietu trūkuma dēļ daudzi zālāji pagalmos tiek iznīcināti, tie pārtop bruģī, kas ir pilnīgi pretēji tam, ko pašvaldība cenšas panākt ar šo projektu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
