Berlīne ir otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Ukrainai aiz Vašingtonas, un 2024.gadā Kijivai jau bija paredzējusi aptuveni 7,5 miljardus eiro.

Tomēr kanclers Olafs Šolcs šajā jautājumā ir saskāries ar pretestību, jo partijas, kas iebilst pret Berlīnes atbalstu Kijivai, ir guvušas ievērojamus panākumus svarīgās reģionālajās vēlēšanās septembra sākumā.

Papildu līdzekļi ir nepieciešami, lai “izpildītu Vācijas valdības atbalsta saistības pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem”, teikts vēstulē parlamenta budžeta komitejai.

Krievijas spēku panākumi Ukrainā ir radījuši “smagus materiālos zaudējumus” kaujas laukā, un pastāv “nopietns risks, ka bez ievērojama atbalsta palielinājuma Ukraina padosies savā aizsardzības cīņā”, teikts vēstulē.

Vēstulē lūgts piešķirt līdzekļus, lai cita starpā nekavējoties nodrošinātu bezpilota lidaparātus un pretgaisa aizsardzības aprīkojumu, lai tie “varētu ietekmēt kaujas lauku Ukrainā atlikušajā 2024.gada laikā”.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šā mēneša sākumā nāca klajā ar jaunu aicinājumu sagādāt vairāk ieroču, lai novērstu draudus, ko rada Krievijas spēku virzīšanās valsts austrumos un Maskavas postošie raķešu triecieni.

Berlīne plāno nākamajā gadā samazināt Ukrainai paredzētās palīdzības budžetu līdz aptuveni 4,4 miljardiem eiro, jo tā cenšas panākt ietaupījumus, ko pieprasa liberālais finanšu ministrs Kristians Lindners.

Tomēr valdība ir uzsvērusi, ka tā ir “pilnībā apņēmusies” atbalstīt Ukrainu “tik ilgi, cik nepieciešams”.