Pēdējās nedēļās tiek saņemts arvien vairāk ziņojumu par jaunu telefonkrāpnieku shēmu – iedzīvotāji saņem zvanus it kā no “Smart-ID” darbiniekiem.

Bieži sākotnējā zvana veikšanā tiek izmantots robots – automātiskais atbildētājs, kurš iedzīvotāju informē, ka uz jaunas ierīces tiek uzstādīts viņa “Smart-ID” konts.

Ja zvana saņēmējs neesot šo darbību veicis, tālāk tiek aicināts sazināties ar operatoru, nospiežot taustiņu “1”.

Izpildot šīs darbības, klients šķietami tiek savienots ar “Smart-ID” operatoru, kas patiesībā ir krāpnieks. Bieži šis pārstāvis pat runā latviešu valodā, kas raksturota kā robotiska.

“Luminor Bank” krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma skaidro, ka tālāk process pāriet jau “pazīstamākā” krāpšanas shēmā – klients tiek informēts par radušos apdraudējumu, un sarunai tiek pieaicināti it kā policijas un bankas darbinieki, kuri palīdzēs novērst apdraudējumu.

Cerot, ka šādi ir iegūta iedzīvotāja uzticība, krāpnieks tad aicina izpaust kādu sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas pieejas datus vai kartes datus un tās PIN kodu, izmaksāt skaidru naudu un nodot to kurjeriem vai pat atdot maksājumu karti kopā ar tās PIN kodu it kā kartes nomaiņai.

Celma skaidro, ka šīs darbības tiek veiktas, lai krāpnieki iegūtu piekļuvi klienta finanšu līdzekļiem, kas diemžēl nereti arī izdodas, jo shēma, kurā krāpnieki uzdodas par uzticamas iestādes pārstāvjiem, dažkārt spēj pārliecināt pat ļoti piesardzīgus un zinošus cilvēkus.

“Smart-ID” izstrādātāja “SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere norāda, ka krāpnieki regulāri izdomā jaunas krāpniecības shēmas, tādēļ arī iedzīvotāji vienmēr tiek aicināti būt modri un neaizmirst finanšu piesardzības pamatus.

Pazīmes, pēc kurām visbiežāk var atpazīt telefonkrāpnieku, ir uzstājība uz ātru, steidzīgu rīcību, dažkārt pat biedēšana ar sekām un aicināšana nevienam nestāstīt par radušos situāciju.

Meijere uzsver, ka “Smart-ID”, tāpat kā jebkura cita uzticama finanšu vai citu pakalpojumu iestāde, nekad nezvanīs klientiem un nelūgs izpaust internetbankas pieejas informāciju, kartes datus vai PIN kodus.

Ja tā notiek un kāds lūdz izpaust PIN kodus vai paroles, tā pavisam noteikti ir krāpšana, uzsver Meijere.

Ja iedzīvotājs kļuvis par krāpšanas upuri vai rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ir jāziņo bankai un policijai par notikušo.