liepajniekiem.lv
“Es cenšos no tā izvairīties, jo katram ir sava pieredze, “zīmogs” no laika gala vai stereotipi par skolotājiem.”
Vienotībā ir spēks
Visvairāk L. Tālbergu Skolotāju dienā iepriecinātu kaut kas tāds, kad jūtams – dāvinātāji ir spējuši vienoties kopējā lietā.
“Ziedi ir viens, bet man vienmēr ir paticis, ja jūti, ka klase ir viens vesels, viņi ir spējuši atrast kopēju valodu.”
Reiz audzēkņi skolotājai uzdāvinājuši neparastu kūku no līmes, pildspalvām u.c. kancelejas precēm. Ar domu – ja kādreiz trūks, tad te varēs aizņemties. “Viņi ir kaut ko domājuši, pielikuši klāt odziņu,” tādēļ tas simpatizē, skaidro skolotāja.
Klases audzinātājam nav nekā labāka, kā sajust, ka audzināmie ir komanda.
Ne Līgas vecāki, ne vecvecāki nav bijuši saistīti ar pedagoģiju. Tomēr zināmas īpašības viņiem piemitušas, kuras pārmantojot noder darbā ar skolēniem – organizēšanas dotības, vēlme darboties, vadības spējas.
Pedagoģijas ceļš izvēlēts nejauši, pastrādājot vienu gadu lauku skoliņā.
“Es zinu, ka nevaru strādāt tikai pie datora, kabinetā, man ir vajadzīga daudzveidība, radošums.
Tu vari būt viens un ar cilvēkiem. Tā ir vieta, kur nevari paredzēt, kā izdosies nākamā stunda un nākamā diena.”
Protams, ar kolēģiem ir spriests, vai nemeklēt ko citu, jo par pedagoģi strādāts jau teju 30 gadu. Bet katrā darbā ir sava garoziņa.
Vakar skolotāja cēlusies pulksten sešos, lai izlabotu skolēnu darbus. Uzskata – atpakaļ tie jāatdod pēc iespējas ātrāk, nav jēgas ar lielu laika nobīdi.
“Es priecājos, ka, piemēram, atvaļinājums vienmēr ir vasarā, ka brīvdienas un svētku dienas ir brīvas. Ir aspekti, ko novērtē, kā citās profesijās nav. Jā, es gribētu ātrāk ieraudzīt sava darba augļus, bet tāda ir šīs profesijas specifika. Tu iemāci, un tikai pēc gadiem bērns saprot manu devumu.”
Saķeri veido ar katru
L. Tālberga Liepājas Valsts ģimnāzijā māca latviešu valodu un literatūru. Priekšmetus, kas ne visiem skolēniem ierindojas mīļāko sarakstā.
Līga apzinās, ka tā ir, tomēr uzskata, ka jebkurā mācību priekšmetā liela nozīme ir cilvēkfaktoram. Un ir vienalga, vai pretī ir fiziķis vai matemātiķis.
“Tevi var vai nu ieraut, vai arī atgrūst,”
viņa spriež.
Pati bijusi no tiem, kam pamatskolā latviešu valoda nemaz tik labi nepadevās. Un šī pieredze noder šobrīd, esot otrā pusē un mācot.
“Varbūt tas pat ir labi, ka man pamatskolā tik labi neveicās, kāpēc es nesapratu, kur ir tas āķis.”
Vidusskolā L. Tālbergai bijusi fantastiska literatūras skolotāja. Viņa strādājusi pilnīgi citādāk nekā citi kolēģi, meklējusi aktuālo, jauno, bija izstrādāta sava mācību programma un skatījums uz dzīvi.
“Tas ir iedvesmojis mani meklēt savu ceļu un sajust, kas bērnus uzrunā, meklēt aktuālo, kas ir būtiskais un svarīgais. Jo, ja tu pats to nedari…
Es neesmu sausiņš. Es gribu, lai ir pievienotā vērtība, kas liek par kaut ko domāt.
Bieži vien jaunieši jautā – kāda ir jēga? Tad es mēģinu pierādīt, kur dzīvē tas ir vajadzīgs, kur ir tā pievienotā vērtība – par locījumiem, par komatiem utt. Es, piemēram, nepieņemu nošņurkātas lapas. Saku: “Ja tu kaut kur iesniegsi šādu CV, tad varbūt pat nepaskatīsies, kas sarakstīts, bet izmetīs pa tiešo gružkastē. Tas ir cieņas jautājums pret otru.”
L. Tālberga starp sevi un skolēniem mēģina nojaukt sienas, jo uzskata – ja ar katru veidojas saķere, tad arī pārējo, tai skaitā latviešu valodā apgūstamo vielu, var iemācīt.
Nemiera motoriņš
Ar skolotāju portālam saruna noritēja skolā. Starpbrīdī izdevās sastapt arī L. Tālbergas audzināmo klasi.
“Labrīt, skolotāj!” un pretī L. Tālbergai priecīgi pastiepās kulaciņš, lai maigi saskandinātu. Un tad vēl viens, un vēl viens… Ikviens gribēja apsveicināties.
Sekoja jautājums, kā skolotāja jūtas pēc ekskursijas uz otru Latvijas malu iepriekšējā dienā ar divpadsmitajiem. “Miegs nāk, un dibens stīvs no sēdēšanas,” viņa smaidot atteica, sakot, kā ir.
“Mums patīk pajokoties, viņa saprot mūsu humoriņu,”
vēlāk portālam sacīs Paula Oleksa. Viņa un vēl 28 skolēni ir nodoti L. Tālbergai audzināšanā.
Skolotāja labprāt uzņemas klases audzinātājas lomu, lai gan viegli neesot. Vienkāršāk ir novadīt stundas un no skolas doties prom. Bet audzināmie ir tie, kas ievelk iekšā, pietur.
Ir darbs ar vecākiem, kolēģiem – darba lauks ir plašāks. Bet L. Tālberga par to nesūkstās. Un arī intervijas brīdī ne reizi saruna neaizvirzījās algas jautājuma vai slodžu sabalansēšanas un citu patlaban “karstu” tematu virzienā, par ko varētu padiskutēt.
“Vismīļākā un vislabākā,” jaunieši teic par savu skolotāju.
Uzsākot mācības vidusskolā, viņi īpaši uzsvēruši, ka vēlas, lai par klases audzinātāju kļūtu tieši L. Tālberga. Skolotāja iekarojusi viņu simpātijas un uzticēšanos, esot kopā pēdējos trīs gadus.
“Pieņemu, ka daudzu no mums vidusskolā nebūtu, ja nebūtu Līgas Tālbergas. Viņa mūs motivē, mazliet kauns atzīt, bet arī daudziem palīdzējusi sakārtot lietas ar skolotājiem. Tāda nu viņa ir! Es katru dienu eju ar skolotāju parunāties, pat ja man nav pie viņas stundas. Viņa ir cilvēks, kas atradīs risinājumu ikvienā jautājumā.”
Ja audzinātāja jāraksturo, jaunieši min: precīza, noteikta, atsaucīga, pretimnākoša, radoša.
Jēkabs Balodis stāsta, ka klase kopā bieži dodas pie dabas, jo ļoti patīk šādi pavadīt laiku. “Ar skolotāju esam spēlējuši volejbolu, laivojuši, plānojam doties pārgājienā.”
Paula piebilst, ka skolotājai ir svarīgi, lai visi jaunieši turētos kopā. “Tas skolotājai sagādā ļoti lielu prieku. Viņai nepatīk, ja strādā tikai maza grupiņa no visas klases, bet pārējie ir atstatus.”
“Viņa redz bērnus, māk atrast pieeju katram,”
ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis novērojis. Un tas arī, viņaprāt, izskaidro, kādēļ audzēkņi pie L. Tālbergas iet ar prieku. “Līga ir prieka avots. Viņa vienmēr smaida, un viņa māk radīt prieku citos.”
Vēl viņa ir darītāja. Domājot, kā pievērst jauniešu uzmanību, skolotāja mācību stundās izmanto dažādas metodes, maina pieejas.
“Uzskatu, ka tikai ejot mēs varam atrast ceļu. Līga ir no tiem cilvēkiem, kas ir darītāja. Viņa atrod veidu, kā darīt labāk, kā darīt savādāk un interesantāk. Tādēļ Līga ir tāds nemiera motoriņš.”
Vizītkarte
Līga Tālberga
- Dzimusi 1973. gada 27. martā.
- Latviešu valodas un literatūras skolotāja Liepājas Valsts ģimnāzijā jau 25 gadus.
- Skolojusies Kalvenes pamatskolā un Durbes vidusskolā, absolvējusi Liepājas Universitāti.
- Vīrs sporta skolotājs Aivis Tālbergs.
- Mamma studentei Aivai un devītklasniekam Ričardam.
- Patīk rokdarbi, dārzkopība, gatavot ēst.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
