Līdzīga aina vērojama arī pārējās Baltijas valstīs.

Baltijā kopumā mājokļa platības ietekmi uz lēmumu par bērniem kā būtisku vērtē 30% aptaujāto.

Visaugstākais šis rādītājs ir Lietuvā un Igaunijā – abās valstīs tā norādījis 31% iedzīvotāju -, savukārt Latvijā tas ir tikai nedaudz zemāks – 29%.

Kā liecina pētījums, ģimenes vajadzībām atbilstošu mājokli ne vienmēr nosaka tikai tā platība.

Būtiska ir arī iespēja dzīves telpu pielāgot pārmaiņām – bērna ienākšanai ģimenē, brīdim, kad bērni sāk patstāvīgu dzīvi, darba paradumu maiņai vai citiem dzīves apstākļiem.

Telpa, kas vienā dzīves posmā kalpo kā bērnistaba, citā var kļūt par mājas biroju vai iegūt pavisam citu funkciju.

Iespēju mainīt telpu plānojumu ar pārvietojamu vai citādi pielāgojamu sienu palīdzību par būtisku uzskata 38% Baltijas un 35% Latvijas iedzīvotāju, savukārt iespēja mājoklī ierīkot darba vietu ir svarīga attiecīgi 36% un 35% aptaujāto.

Aptuveni trešdaļai Baltijas iedzīvotāju saistoša šķiet arī iespēja nodalīt atsevišķu dzīvojamo platību, ko iespējams izīrēt un gūt papildu ienākumus.

Latvijā un Igaunijā šādu risinājumu par nozīmīgu uzskata 28%, Lietuvā – 38% aptaujāto.

Kā norāda “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, līdz ar svārstīgajām energoresursu cenām un dzīves dārdzības pieaugumu pēdējos gados tirgū augusi interese par kompaktiem dzīvokļiem, kuros salīdzinoši nelielā platībā iespējams nodrošināt ģimenei nepieciešamo istabu skaitu.

Pētījumā secināts, ka lēmumus par ģimenes veidošanu ietekmē ne tikai mājokļa pieejamība un piemērotība, bet arī plašāka dzīves stabilitāte – finansiālā drošība, profesionālā noturība, emocionālā un fiziskā veselība, kā arī kopējā pārliecība par nākotni.

Baltijā 24% aptaujāto 20-29 gadu vecumā norāda, ka viņiem nav bērnu un šobrīd viņi tos nākotnē neplāno, savukārt teju puse jeb 49% plāno bērnus nākotnē.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava” pētījums “Happy Neighbourhood Report 2026” veikts 2026. gada janvārī sešās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Vācijā.

Kopumā aptaujāti 4004 iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 74 gadiem.

Baltijas valstu datu salīdzinājumā analizētas 999 respondentu atbildes, tostarp 333 respondentu atbildes Latvijā.

Baltijas valstīs aptauja veikta galvenokārt galvaspilsētās mītošo iedzīvotāju vidū.