Beikeram tika piešķirta puse balvas “par proteīnu datordizainēšanu”, bet Hasabiss un Džampers ieguva otru pusi “par proteīnu struktūras prognozēšanu”, paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

“Deividam Beikeram ir izdevies gandrīz neiespējamais – konstruēt pilnīgi jauna veida proteīnus,” teikts Nobela prēmijas komitejas paziņojumā.

Viņa darba rezultātā ir radīti proteīni, kurus “var izmantot kā farmācijas līdzekļus, vakcīnas, nanomateriālus un sīkus sensorus”.

Hasabiss un Džampers ir izstrādājuši “mākslīgā intelekta modeli, lai atrisinātu 50 gadus senu problēmu – prognozēt proteīnu sarežģītās struktūras prognozēšanu,” teikts paziņojumā.

Šis mākslīgā intelekta rīks tiek izmantots, lai prognozētu proteīnu trīsdimensiju struktūru, pamatojoties uz to aminoskābju secību.

Komiteja norādīja, ka šā gada laureātu atklājumiem “piemīt milzīgs potenciāls”.

2023.gadā Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta zinātniekiem Mungi Bavendi, Luisam Brūsam un Aleksejam Jekimovam par darbu pie kvantu punktiem.

Kā ziņots, pirmdien šī gada Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta ASV zinātniekiem Viktoram Embrosam un Gerijam Ravkanam par mikroribonukleīnskābju atklāšanu un to lomas izpēti gēnu regulācijā.

Savukārt otrdien tika piešķirta Nobela prēmija fizikā. To ieguvis ASV zinātnieks Džons Hopfīlds un viņa britu-kanādiešu kolēģis Džefrijs Hintons par atklājumiem, kas padarījuši iespējamu mašīnmācīšanos.

Ceturtdien tiks paziņots Nobela prēmijas laureāts literatūrā, bet piektdien – Nobela miera prēmijas ieguvējs.

Nobela prēmijas ieguvējs ekonomikā tiks paziņots 14.oktobrī.

Prēmijas pasniegšanas ceremonija paredzēta 10. decembrī, tās iedibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.