Šī notikuma gaidās Dienvidkurzemes pilsētās iedzīvotājiem jautājām, kas viņuprāt pēc novadu reformas mainījies un kā viņi lielajā novadā jūtas.

Vairums uzrunāto nevēlējās, ka avīzē min viņu vārdus. Tam piekrituši, arī ieguvām atklātākas atbildes.

Viss ir sasniedzams

Rolfs Jansons, kuram ar sievu Ingrīdu Pāvilostā atvērts veikals “Jūras rotas” un kura bērni apmeklē pilsētas izglītības iestādes, lai gan paši nu izmitinājušies īpašumā ārpus pilsētas robežas, pastāsta, ka pēdējos gadus daudzi vietējie pavadījuši, samierinoties ar teritoriālajām izmaiņām.

“Tad, kad notika reģionālā reforma, manuprāt, gandrīz visi pāvilostnieki bija pilnīgās šausmās.

Strauji pasliktinājās situācija, kas saistīta ar pašvaldības darbu, mēs jau tomēr dzīvojām ļoti labā novadā. Tagad tie gadi ir pagājuši un sāpe rimusies.”

Komunikācija un sadarbība ar Dienvidkurzemes novadu bijusi veiksmīga.

R. Jansons atzīst, ja nepieciešama kāda neliela palīdzība no būvvaldes vai citām struktūrvienībām, atbildīgās personas strādājušas ātri un ar izpratni.

Pozitīvais ir arī iespēja visu vajadzīgo nokārtot attālināti, pāvilostnieks piemetina, ka arī pārvaldnieks vietējo acīs ir ļoti izdarīgs.

“Domāju, ka vairāk uzmanības vajag varbūt nevis tieši Pāvilostai, bet apkārtnei. Piemēram, Ziemupei, kur ir attīstīts tūrisms. Domāju, ka mēs novada budžetā ienesam milzīgu naudu, gribētos kaut kā attiecīgi vairāk dabūt pretim – vairāk infrastruktūras, asfaltētu ceļu, vēl vairāk greideru. Paldies, ka tie greideri ir, un šogad to bija diezgan daudz, tomēr tajā pašā Ziemupē ceļus izdangā ļoti ātri.

Saprotu, ka tas sāpju ceļš tur ir valsts ceļš, bet pašvaldība jau var arī valsti pabakstīt.”

Uzmanības trūkumu vietējie pāvilostnieki tik daudz neizjūtot, jo pilsēta ir gana lepna, bagāta un pašpietiekama, lēš R. Jansons. Taču arī pašvaldības sniegtās iespējas, viņaprāt, ir katram aizsniedzamas.

Nauda netiek mazajām lietām

Aizputniece, kura, strādājot valsts darbā, vēlējās palikt anonīma, uzskata, ka pēc Dienvidkurzemes novada izveides daudzas vietas palikušas novārtā.

“Agrāk varēja izjust to, ka mazpilsētās nauda, kas ienāca pilsētas budžetā, tur arī palika. Vietas vairāk tika labiekārtotas, Misiņkalns bija sakoptāks, biežāk laboja ielas.

Tagad šķiet, ka nauda vairs netiek novirzīta mazākās vietās, darbos,”

stāsta sieviete.

Izrādās, arī aizputnieki ik pa laikam sirgstot ar pamestības izjūtu. Vietējie pamanījuši, ka svētkos dekorācijas vairs netiek izliktas ar tādu atdevi kā agrāk.

Aizputniece to skaidro ar faktu, kādreiz novada centrs bija Aizpute, tad tagad – Grobiņa.

“Organizācijas un biedrības manījušas, ka vairs nav tik personīgas pieejas. Tad, kad bija pilsētas pašvaldība, organizācijas tika vairāk atbalstītas, bija lielāka ieinteresētība. Varēja aiziet tepat pilsētas pašvaldībā aprunāties, pastāstīt savu ideju.”

Novada darbinieki joprojām esot ļoti atsaucīgi, laipni, tikai viņai pietrūkst personīgās saiknes un kontakta ar pašvaldību. Ka visa centrs ir Grobiņa, ļoti labi varot just.

Tikmēr grobiņniece Andra atzīst: dzirdējusi citu pilsētu un pagastu iedzīvotāju bažas, ka paliks Grobiņas ēnā, tomēr viņa nedomā, ka tā noticis.

“Man liekas, pašvaldība ļoti baidās par to, ko citi domā, – ka Grobiņai tiek pievērsta lielāka uzmanība. Kopš ir šis lielais novads, manuprāt, ir tieši otrādi.

Ja mēs paskatāmies kultūras pasākumus, kas paredzēti šonedēļ, Grobiņā nav pilnīgi neviena. Tad, kad Grobiņa bija atsevišķs novads, arī dekorēja un puķes stādīja daudz vairāk. Nesen biju Rucavā, kur viss ir skaists un apzaļumots; man nešķita, ka pie mums kaut kā būtu vairāk,” viņa stāsta.

Andra gan atzīst, ka Grobiņas labiekārtošanu nevar nepamanīt, bet viņa nav pārliecināta, ka viss, kas pa šiem gadiem paveikts, ir tieši pašvaldības nopelns.

“Es tikai vienreiz esmu vērsusies pašvaldībā par ielu apgaismojumu, toreiz viņiem zvanīju. Pēc kāda laika tās lampas arī dega.” Savu vienīgo komunikāciju ar pašvaldību grobiņniece vērtē kā veiksmīgu.

Pret amatpersonām un viņu veikumu sievietei nav pretenziju, bet par vienu no manāmākajiem mīnusiem viņa piemin bibliotēku apvienošanu ar informācijas centriem, šīs pārmaiņas sabiedrība nosoda.

Maz iespēju ko ietekmēt

Ja kaut kas jājautā pašvaldībā, īsti nevarot saprast, kur ko nokārtot, teica Durbē sastapta vietējā iedzīvotāja.

Durbes novadā cilvēki visus darbiniekus un deputātus pazina un zināja, par ko kurš atbild, par Dienvidkurzemi maza apjausma. Kad vēršas pašvaldībā, cilvēku sūtot no kabineta uz kabinetu.

“Mana mamma ir pirmās grupas invalīde, dzīvo otrajā stāvā. Prasījām sociālajam dienestam, lai uztaisa kādu rampu, ka var viņu novest ar ratiņiem lejā un izvest laukā. Tāds riņķa dancis bija!

Vispirms māsa vērsās sociālajā dienestā Lieģos, tur teica, lai brauc uz Grobiņu. “Jā, jā, vajadzētu,” piekrita Grobiņā, beigās atsūtīja uz Durbi kādus vīrus, bet tā arī neko neizdarīja. “Ko jūs iedomājaties, lai par velti jums uztaisa nobrauktuvi?!” viņi mūs vēl izrāja.”

Durbeniece apgalvo, ka ģimene palīdzību novadam neprasa, paši tiek galā ar visu, kas mammai nepieciešams. “Nekādas pretimnākšanas,” viņa jūtas pašvaldībai mazsvarīga.

“Ja kaut ko vajag, tad labāk nemaz neprasīt, iztiek paši, kā var. Durbes novadā tā nebija. Ja uz pašvaldību aizgāji, tad zināji, ka tava vajadzība tiks izskatīta.”

“Kā es saprotu, Dienvidkurzemē pagastu un pilsētu pārvalžu vadītājiem ir mazas iespējas ko ietekmēt, viņi ir tikai tādi sakarnieki starp Grobiņu un savu apdzīvoto vietu. Dokumentu saņēmēji un atdevēji. Vai tas ir normāli?”

Priekules iedzīvotāja uzskata, ka jau kopš apvienotā novada sākuma pilsēta dzīvo “uz veciem taukiem”. Ar to viņa domā ieinteresētus priekulniekus, kuriem rūp, kas notiek pilsētā un ap to.

“Priekule bija spēcīgs, nostabilizējies novads ar tradīcijām, labām izglītības iestādēm. Priekšgalā dažādās jomās bija personības ar tvērienu, ne velti daudzi no viņiem tagad amatos Dienvidkurzemē,” sieviete pieļauj, ka prasmīgie vadītāji, deputāti arī būtu nosargājuši Priekules vidusskolu. Būtu palīdzējuši skolotājiem izdomāt, kā piesaistīt skolēnus.

Jādod iespēja jaunajiem

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) komandas Dienvidkurzemē līderis un pašreizējais novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzīst, ka līdz vēlēšanām vēl ir laiks, tāpēc pašlaik partijas biedri priekšvēlēšanu kampaņu gatavo palēnām, paralēli ikdienas darbiem.

Līdz šim partijas biedri nav arī vienojušies par ZZS izvirzīto mēra amata kandidātu. A. Priedols sola, ka lēmums tiks pieņemts drīzumā, jo par to nevar spriest viens vai pāris cilvēku.

Jautājot par jauniem potenciāliem partijas kandidātiem, priekšsēdētājs atzīst, ka interese par politiku jaunajiem ir. Viņaprāt, iespēja jaunajiem jādod ne tikai politikā, bet arī darba tirgū.

“Domāju, ka mēs tik daudz esam nosirmojuši, ka mums [ar kolēģiem] būtu pienākums vismaz vienu katram izaudzināt. Jauno iesaiste, protams, ir. Bet konkrētu skaitu ar potenciālajiem jaunajiem kandidātiem nevaru nosaukt. Varu vien pieminēt, ka viena no gados jaunākajām biedrēm ir arī Ilva Markus-Narvila.”

A. Priedols min, ka jauno interesi diktē arī sabiedrības noskaņojums.

“Kādreiz, 90. gados, pašvaldībām bija visaugstākais uzticības koeficients valstī. Tagad cilvēkus atbaida daži, kas sabiedriskajos tīklos pārējo priekšā nostāda savu viedokli.

Bet, ja tiešām ir X stunda, tad jau tomēr vēršas pie pašvaldības, lai izdzīvotu. Dakteri, apkures pabalsti – nekur tālāk par pašvaldību netiekam.”

ZZS mērķus nākamajā novada pašvaldības sasaukumā domes priekšsēdētājs sasaista ar iepriekšējiem.

A. Priedols uzsver, ka pagājušajās vēlēšanās un šajā sasaukumā bija svarīgi, lai bijušie novadi cits pie cita pierastu. Tāpēc vēl joprojām svarīgi ir tikties un izveidot kontaktu ar iedzīvotājiem arī ārpus oficiālām pieņemšanām.

“Jāiet cilvēkiem klāt un, ja ir gatavi, tad viņi jāuzrunā. Man ar to ir palaimējies – visus pagastu svētkus esmu izbraukājis un ar tautu ticies.”

Viņš uzstāj, ka cilvēkiem svarīga ir kopā būšana.

Ar svētku svinēšanu līdz šim gājis labi, taču vairāk jācenšas arī ar strādāšanu, par pašvaldības līdzšinējo darbu izsakās priekšsēdētājs.

Viss nav ideāli, un kāds varbūt ir neapmierināts, taču vērā esot jāņem arī kopējā situācija valstī.

“Pirmkārt, mēs vienmēr komunicējam un sakām paldies uzņēmējiem. Otrkārt, labi izdevies sakārtot sociālo palīdzību – visus pie dakteriem esam izvadājuši, sazvanījuši un nosūtījuši. Trešais ir drošība, jo tomēr pusē no pagastiem mums jau ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju kopas un otrajā pusē tas viss top,” uzskata A. Priedols.

Novada domes priekšsēdētājs neslēpj, ka līdz šim padarītais vēl nav izanalizēts, bet priecāsies, ja termiņa beigās vismaz puse no iepriekš solītā būs izpildīts.

Kandidātus atklās decembrī

Drīzumā pie priekšvēlēšanu programmas izstrādes Dienvidkurzemes novada domes vēlēšanām ķeršoties klāt Nacionālā apvienība (NA).

“NA Dienvidkurzemes nodaļā oficiāla lēmuma par mēra amata kandidātu vēl nav bijis,” saka šī politiskā spēka pārstāvis Artūrs Butāns.

Viņaprāt, gana spēcīgs kandidāts būtu novada domes vicemērs Andris Jankovskis, kurš “jau šobrīd pierādījis sevi, ieguvis iedzīvotāju uzticību un sastrādājies ar pašvaldības darbiniekiem”.

A. Butāns: “Vienlaikus NA ir liela priekšrocība, ka bez šādiem jaunās paaudzes politiķiem ir arī pieredzējušie kolēģi, piemēram, Dzintars Kudums ar Saeimas deputāta pieredzi, vai Juris Grasmanis, kam pieredze kā Aizputes domes priekšsēdētājam. Saglabāts arī pārējais komandas kodols, kas uzrādīja labus rezultātus 2021. gada vēlēšanās.”

Gatavojoties jaunajām vēlēšanām, NA esot uzrunājusi vietējā sabiedrībā zināmus un cienījamus cilvēkus, vairāki arī paši izrādījuši interesi pievienoties partijas komandai.

“Īpaši pievēršam uzmanību, lai kandidāti vienlīdz pārstāvētu gan lielākas pilsētas, kā Grobiņa, Aizpute un Priekule, ar mazākām apdzīvotām vietām, kā Nīca, Pāvilosta, Rucava, Vaiņode un citas, jo

novads ir teritoriāli lielākais Latvijā un, mūsuprāt, būtiski, ka tas tiek pārstāvēts un attīstīts līdzvērtīgi.

Plašākus skaidrojumus par Dienvidkurzemes komandu un konkrētiem uzvārdiem plānojam sniegt pēc NA Kongresa decembrī,” klāsta partijas pārstāvis.

Nākamajā Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputātu sasaukumā NA mērķis esot kopīgā darbā vadīt domes darbu un priekšplānā izvirzīt nevis partiju cīkstēšanos, bet vietējo iedzīvotāju intereses.

Svarīgi būšot turpināt kopīgi iesākto ar veselības un sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanu, kā arī veicināt ekonomisko aktivitāti.

Sāpīgs trieciens bijis jaunās valdības lēmums apturēt iepriekš virzītās iniciatīvas par Priekules–Skodas, Vērgales–Ziemupes, Embūtes–Vaiņodes un citu autoceļu pārbūvi, bet ar aizejošo valdību toties pagūts īstenot Bernātu veloceliņa izbūvi, kur pašvaldība izbūvēja ceļu līdz jūrai un jaunus stāvlaukumus.

“Bez NA deputātiem Ulda Lipska un Linarda Tiļuga, visticamāk, nebūtu arī kultūras festivāla “Rimbenieks”, kas katru gadu uzsāk ceļu Kazdangā un ar simfonisko mūziku apceļo visu novadu, bagātinot kultūras piedāvājumu.

Ņemot vērā, ka NA vicemērs Jankovskis atbild par sportu un izglītību, īpašs gandarījums, ka izdevās saglabāt 100% visas mazās skolas, kā arī stiprināt gan amatieru sportu mazpilsētās un pagastos, gan atbalstīt arī “Grobiņas” futbola kluba īstenoto mērķi, kas tagad līdzīgi kā handbola klubs “Vaiņode” pārstāv novadu jau valsts mērogā.

Rūpīgi sekojam līdzi arī iedzīvotāju viedoklim par vides jautājumiem, par ko notiek aktīvas sabiedriskās apspriedes Grobiņā, Pāvilostā un citviet. Domē kopīgi atbalstītas arī citu kolēģu iniciatīvas, piemēram, par tūrisma piesaisti vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības stiprināšanu, nešķirojot pēc tā, kas priekšlikumu iesniedzis.”

Vajadzīga spēcīga komanda

Savu sarakstu Dienvidkurzemes novada pašvaldības vēlēšanās noteikti gatavos arī partija “Latvijas Reģionu apvienība” (LRA), saka tās vadība.

Tikmēr LRA pārstāvis, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs teic, ka par nākotni šobrīd vēl būtu pāragri runāt, jo Dienvidkurzemes puses partiju pārstāvju kopā sanākšana un apspriede par nākamā gada vēlēšanu tēmu vēl neesot bijusi.

“Mans viedoklis, ka jābūt spēcīgai komandai. Ja to izdodas sapulcināt, tad arī vērts censties, lai novads attīstītos.

Šobrīd ar trīs vietām domē varbūt ir par maz, jo kā jau demokrātiskā pārvaldības sistēmā nereti, iespējams, mūsu idejas netiek līdz galam realizētas. Taču ar to, kas mums ir, cenšamies vismaz daļu no savas programmas arī izpildīt,” viņš skaidro.

Jautāts, vai pats ir apņēmības pilns kandidēt arī nākamā gada vēlēšanās, R. Kalējs nesaka ne skaidru “jā”, jo bijušas arī citas iespējas profesionālā darbībā, ne arī “nē”. 

“Ja izdodas sapulcināt spēcīgu komandu, vai, iespējams, veidot sadarbību ar kādu citu sarakstu un kaut ko mainīt pašreizējā domē, tad es arī izskatītu iespēju par startēšanu. Šobrīd es vēl svārstos.”

R. Kalējs arī atzīmē, ka vēl jau esošajam domes deputātu sasaukumam gana daudz darba darāmi, tostarp priekšā novada budžeta sastādīšana.

Vienlaikus viņš pauž gandarījumu, ka vienā no saviem pirmajiem lēmumiem dome atbalstīja LRA deputāta Andreja Radzeviča priekšlikumu izstrādāt saistošos noteikumus par vienreizēja pabalsta piešķiršanu 500 eiro apmērājaundzimušā aprūpei.

Tāpat LRA virzījusi un tai izdevies panākt nerealizētu projektu finansējumu novirzi ceļu līdz jūrai asfaltēšanai, tostarp autoceļa pārbūvei Jūrmalciemā, kur plānots noasfaltēt “vēl kādu gabaliņu” līdz zivju uzglabāšanas vietai.

Realizēti citi projekti par piekļuvi jūrai – autoceļš Medzes pagasta Liedagos, arī Papes ceļš u.c.

Tāpat esot daudz iestrāžu gan infrastruktūras, gan kultūras jomā nākotnē. Kā piemēru R. Kalējs min, ka šobrīd top Aizputes pils attīstības koncepcija, tapuši visi dokumenti Nīcas Dižās muižas klēts atjaunošanai, iesniegti projekti Eiropas fondu finansējuma saņemšanai par senioru māju izveidi Aizputē un Grobiņā.

“Taču, manuprāt, ļoti svarīgs aspekts ir, kā sabalansēt budžetu, jo, jāsaka, kā ir, – šobrīd daļu budžeta izdevumu sedzam ar pašvaldības pārdotajiem īpašumiem.

To var darīt vienu, divus vai trīs gadus, taču mūžīgi turpināties tas nevar. Ir jādomā, kā budžetu sabalansēt, lai ieņēmumu sadaļa būtu līdzvērtīga izdevumu sadaļai. Tas ir viens no izaicinājumiem, kas, manuprāt, Dienvidkurzemē būs priekšdienās. Zināmu slogu uz pašvaldības budžeta pleciem uzliek arī minimālās algas pieaugums”.

Sēkla uzreiz nenes augļus

Vēlēšanām gatavojoties, dažādu aktivitāšu plānu sastādījusi arī “Jaunā vienotība” (JV), norāda partijas iepriekšējo vēlēšanu saraksta līderis Dienvidkurzemē Andris Jefimovs.

Viņš gan dara zināmu, ka līdz šim vēl joprojām nav nolemts par mēra amata kandidātu.

“Kad deputātu kandidātu saraksts būs nokomplektēts, tad arī no tiem tiks izvēlēts mēra amata kandidāts. Tam jābūt cilvēkam ar pieredzi pašvaldības darbā gan kā izpildvaras pārstāvim, gan arī ar lēmēju varas pieredzi.

Vienvārdsakot, tādai personai, kurai darbs pašvaldībā, tās struktūrā nav jaunums, bet kurai ir skaidra vīzija par to, kā uzlabot dzīves apstākļus novada iedzīvotājiem pašvaldības atbildības un ietekmes jomās.”

A. Jefimovs stāsta, ka partija piesaista arī jaunus domubiedrus, kuri līdz šim izteikuši gatavību piedalīties partijas un pašvaldības vēlēšanu darbā.

Konkrētus vārdus viņš gan nenosauc, jo līdz saraksta iesniegšanai daudz kas vēl varot mainīties.

Kāds ir JV galvenais mērķis nākamajā Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputātu sasaukumā? Partijas pārstāvis atklāj, ka

galvenokārt uzsvars tiek likts uz novada iedzīvotāju un viesu labbūtību un to, lai ikviens justos droši un labi šeit dzīvojot.

Runājot par partijas un novada deputātu līdzšinējo darbu, A. Jefimovs uzsver, ka vērā jāņem arī būtisks pārmaiņu faktors – astoņu novadu apvienošanās vienā.

“Tie ir cilvēki un darbinieki ar savām vietējām tradīcijām, darba stilu un izpratni par lietām un procesiem. Bija vajadzīgs diezgan ilgs laiks un darbs, lai procesi, kuri tika palaisti, nestu augļus novada iedzīvotājiem. Dome kā lēmējvara strādā saliedēti, bet izpildes procesi aizņem laiku, ko regulē arī valsts likumdošana un dažādu Eiropas Savienības projektu piesaiste un realizācija.

Pašlaik varu teikt, ka darbi tiek veikti un procesi vairumā ir sakārtoti. Salīdzinot varu minēt, ka iesēta sēkla arī uzreiz nenes gatavus augļus. Tai ir vajadzīgs laiks un rūpes, lai tā pārvērstos krāšņā ziedā vai gatavā graudu vārpā!”

Uzziņai

Dienvidkurzemes novada domes sastāvs

> Zaļo un Zemnieku savienība – 9 mandāti (Aivars Priedols, Patricija Andersone, Aivars Galeckis, Gatis Kalniņš, Jānis Pelnēns, Inga Ratniece, Raimonds Reinis, Laila Roga, Edgars Treimanis);

> Nacionālā apvienība – 5 deputāti (Juris Grasmanis, Andris Jankovskis, Dzintars Kudums, Gundars Sisenis, Linards Tiļugs);

> Latvijas Reģionu apvienība – 3 deputāti (Sandris Bēča, Raivis Kalējs, Andrejs Radzevičs);

> “Jaunā vienotība” – 2 mandāti (Andris Jefimovs, Jānis Veits).

Avots: Dienvidkurzemes novada dome

Es domāju tā: Par ko balsosiet nākamajās pašvaldību vēlēšanās?

Monta Stane, mamma:

– Ar dzīvesbiedru piedalījāmies pēdējās pašvaldības vēlēšanās, bet, mūsuprāt, vispār nekas pa šiem gadiem nav mainījies. Tāpēc šajās vēlēšanās noteikti neplānojam piedalīties.

Visi vienmēr kaut ko sola, bet realitātē nekas nemainās, nekas nenotiek. Protams, ja apkārtējam nepievērš uzmanību, tad jau viss ir labi. Man šķiet, ja es piedalītos un ietu vēlēt, tas neko neietekmētu.

Ilga Zaše, pensionāre:

– Vēl nezinu, par ko balsošu. Parasti, kad pētu kandidātus, vairāk sliecos uz tiem, kurus pazīstu. Man ir svarīgi kaut ko zināt par cilvēku, partiju. Svešu noteikti negribētu ievēlēt.

Būtu svarīgi sarakstos redzēt kādu, kurš konkrēti pārstāvētu, piemēram, Priekuli, bet man šķiet, ka tādus tagad neesmu redzējusi.

Pašreiz pašvaldība ir Grobiņā, un mēs to faktiski te nejūtam. Vietējās pašvaldības darbu mēs te kādreiz izjutām, bet no turienes – neko.

Dace Jaksta, ir īpašums Jaundubeņos:

– Svarīgi novērtēt, kādas ir rūpes par konkrētu apdzīvoto vietu un vai domā, kā piesaistīt jaunas ģimenes. Par Jaundubeņiem, ko vajadzētu attīstīt, pašvaldība nedomā, rūpējas tikai par Dubeņiem. Te vajadzīga elektrifikācija, sakārtot ceļu.

Ir daudz jaunu māju, kurās redz ģimenes, bet nedzīvo tikai tāpēc, ka nav apgaismojuma. Lai pa galveno ielu tiktu līdz autobusam, tumšajā laikā jāiet pa melnu nakti. Savukārt ielai bedres aizlīdzina pirms vēlēšanām.

Ina Dalbiņa, pensionāre:

– Es noteikti skatīšos personālijas. Ja kandidāti būs tie, kas tagad ir pašvaldībā, tad – pēc viņu popularitātes un padarītā darba.

Sekoju pašvaldības mājaslapai, publikācijām, arī apmeklēju pasākumus, un pēc tā, kāda ir pasākumu apmeklētība, kādas atsauksmes, arī var vērtēt amatpersonu darbu.

Evija Kopštāle, uzņēmēja:

– Manu izvēli noteiks tas, vai ir palielinājies nomaļu efekts un cik investīciju ieguldīts ne bijušo novadu centros, bet pagastos. Es noteikti paanalizēšu, par cik pieaudzis novada pārvaldes aparāts, jo zinu, kā to izdarīt.

Es arī zinu, kā kādreiz, mazo novadu laikā, apgrozīja katru santīmu, pārdomāja, lēma, kā izlietot; man liekas, ka tagad tā nenotiek.