Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā.

Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē “Euroclear”.

Šā gada jūnijā G7 valstis – Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija – kopā ar ES vienojās nodrošināt Ukrainai aptuveni 50 miljardus dolāru lielu finansējumu aizdevuma veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

ASV nodrošinās 20 miljardus dolāru no šīs summas. No šiem 20 miljardiem dolāru vismaz desmit miljardi tiks novirzīti ekonomiskam atbalstam, paziņoja Baltā nama nacionālās drošības padomnieka starptautiskās ekonomikas jautājumos vietnieks Dalips Sings.

Pārējie desmit miljardi dolāru tiks novirzīti militāram atbalstam, bet tam būs nepieciešams Kongresa apstiprinājums, norādīja Sings.

“Lai būtu skaidrs, jebkurā gadījumā ASV sniegs 20 miljardu ASV dolāru atbalstu Ukrainai, (..) neatkarīgi no tā, vai tas tiks sadalīts starp ekonomisko un militāro atbalstu, vai arī tiks sniegta tikai ekonomiskā palīdzība,” skaidroja Sings.

Atlikušos 30 miljardus ASV dolāru aizdevumos paredzēts iegūt no G7 partneriem, viņš piebilda.

Sagaidāms, ka Ukraina šos līdzekļus varētu sākt saņemt jau šī gada beigās.