liepajniekiem.lv
Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Jānis Vilnītis norāda, ka ne jau valoda ir atbildīga par cilvēkiem, kuri to lieto, proti, valoda ir nošķirama no Krievijas izvērstās karadarbības pret Ukrainu.
31. oktobrī A. Butāns adresējis iesniegumu Liepājas domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam un domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājam Jānim Vilnītim.
Viņš informē, ka ir saņēmis sūdzības un neizpratni no skolēnu vecākiem, kādēļ Liepājā rīko krievu valodas olimpiādi.
Deputāts aicina domi nekavējoties atcelt krievu valodas olimpiādes rīkošanu Liepājas skolās, kas notiekot par pašvaldības līdzekļiem, turklāt valsts svētku mēnesī.
“Aicinu cienīt valsts valodu, nostāties pret agresorvalsti Krieviju un respektēt valstī pieņemtos likumus un virzību prom no divvalodības un divkopienu sabiedrības,”
raksta A. Butāns.
“Pilsēta ir izdarījusi ļoti daudz, lai pārietu uz mācībām latviešu valodā,” portālam liepajniekiem.lv saka J. Vilnītis.
“Faktiski esam pārgājuši pat vairāk, nekā likums to prasa, un esam spējīgāki, par ko ministrijā esam saņēmuši uzslavas.
Bet, ja kāds politiķis mums aizrāda, kas Liepājā ir jādara, tad es šim politiskajam spēkam, kas valdībā bijis ļoti daudzus gadus, gribētu teikt – pāreja uz latviešu valodu varēja notikt jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Tajā, ka tas notiek tik novēloti, šeit Liepājā nevar vainot nevienu, kurš par izglītības nozari ir atbildīgs.”
J. Vilnīša vienīgais loģiskais secinājums, izlasot šo A. Butāna iesniegumu, – tuvojas vēlēšanas.
“Bet, ja runājam ārpus politikas, es pats esmu daudz darījis, lai mums būtu mācības latviešu valodā – gan bērnudārzos, gan skolās. Par to iestājos, jo uzskatu, ka tas ir pamats, lai mums nebūtu divkopienu valsts.
Bet tajā pašā laikā
ne jau valoda ir atbildīga par cilvēkiem, kuri to lieto.
Valoda ļauj skolēniem iegūt plašākas zināšanas, informāciju par kultūru, zinātni, politiku utt. Es tomēr gribu valodu nošķirt no karadarbības. Manuprāt, nevajag liegt zināšanas. Nekā slikta tajā nesaskatu.”
Turklāt J. Vilnītis atgādina, ka saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējā izglītības likumā mācību process tikai valsts valodā tiks īstenots ar 2025./2026. m. g. Šis mācību gads ir vēl pārejas posms.
Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze stāsta, ka 2024./2025. m. g. krievu valodu kā otru svešvalodu 4. klasē skolēniem joprojām iespējams izvēlēties un to apgūt līdz kursa noslēgumam, tas ir, līdz 2029./2030. m. g.
Liepājā to izvēlējušies 111 4. klases audzēkņi, bet krievu valodu kā otro svešvalodu kopumā apgūst 2800 skolēnu.
Izglītības pārvaldes vadītāja paskaidro, ka Liepājā visos mācību priekšmetos tiek piedāvātas un īstenotas olimpiādes, tāpēc tāda ir arī krievu valodā.
Šis mācību priekšmets tiek mācīts atbilstoši Pamatizglītības un Vispārējās vidējās izglītības standartam.
“Piedalīšanās olimpiādē nav obligāta. Kā jebkurā mācību priekšmetā, arī krievu valodas olimpiādē skolēni demonstrē savus sasniegumus mācību priekšmeta apguvē.
Olimpiāde tiek organizēta, lai veicinātu radošo un izziņas darbību un apzinātu talantīgus skolēnus, kuri spēj demonstrēt izcilību un konkurētspēju,” atzīmē I. Ekuze.
Jautāta, vai Izglītības pārvalde saņēmusi kādus signālus no skolām par to, ka olimpiādi nevajadzētu rīkot, I. Ekuze atbildēja noraidoši.
Šajā mācību gadā olimpiādes tēma ir “Valodu zināšanas – ceļš uz gudrību” (krievu valodā: “Знание языков – путь к мудрости”), kas ir Rodžera Bēkona atziņa.
Olimpiādes saturs orientēts uz skolēnu vērtību izpratni par sabiedrības, Eiropas kultūras un Eiropas Savienības vadlīnijām.
Par to, vai tomēr olimpiādi nepārcelt, šonedēļ spriedīs domē, piebilda I. Ekuze.
“Protams, ja reiz kādam liekas, ka olimpiāde ir nepareizi organizēta, to visu var labot,”
savukārt par datumiem komentē J. Vilnītis.
“Mēs varam pārcelt uz decembri vai pat janvāri. Tie ir organizatoriski jautājumi. Es būtu elastīgs, lai neradītu ne mazāko ēnu. Bet katrā jautājumā ir jāsaglabā vēsa galva.”
Pirmais jeb skolas posms bija plānots no 25. līdz 29. novembrim, savukārt otrais jeb pilsētas posms – 15. janvārī.
Jāpiebilst, ka novembrī skolās bija iecerētas olimpiādes arī citās svešvalodās – franču valodā (10.–12. klasēm) un vācu valodā (10.–12. klasēm), kā arī angļu valodā pilsētas mērogā.
Pagājušajā mācību gadā krievu valodas olimpiādē 8.–12. klasēm piedalījās 99 skolēni, iegūtas deviņas 1. pakāpes, divpadsmit – 2. pakāpes, deviņas – 3. pakāpes un četras atzinības.
Uz valsts olimpiādi bija uzaicināti četri skolēni, no kuriem viens ieguva 1. pakāpi un viens – 2. pakāpi.
2022./2023. m. g. olimpiādē 4.–6. klasēm piedalījās 46 skolēni, trīs ieguvuši 1. pakāpi, četri – 2. pakāpi, astoņi – 3. pakāpi un divas atzinības.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
