Naratīvs, ka Krievijai ir pietiekami resursi, lai uzvarētu karā pret Ukrainu, neatbilst patiesībai, norāda žurnāls.

Tomēr Krievija arī nespēs viegli izbeigt karu vairāku ekonomisku iemeslu dēļ. Krievijas militārā ekonomika virzās uz strupceļu, norāda izdevums.

Arvien acīmredzamākas kļūst pazīmes, ka oficiālie dati slēpj nopietnas ekonomiskās grūtības, ko izraisījis gan karš, gan sankcijas, teikts publikācijā. Kremlis nespēs pietiekami ātri palielināt ražošanu, lai aizstātu ieročus tādā tempā, kādā tie tiek zaudēti kaujas laukā”

Jau tagad aptuveni puse no visiem artilērijas šāviņiem, ko Krievija izmanto karā pret Ukrainu, nāk no Ziemeļkorejas krājumiem, norāda žurnāls.

Kādā brīdī 2025.gada otrajā pusē Krievija saskarsies ar nopietnu vairāku kategoriju ieroču trūkumu, teikts rakstā.

Nav zināms, kad Krievijai beigsies katrs ieroču veids, taču Kremlis maz ko var darīt, lai nepieļautu, ka šī diena pienāk, raksta žurnāls.

Krievija ne tikvien nespēs ilgi karot, bet tā arī nespēs viegli panākt mieru.

Kā norāda “Foreign Policy”, Krievijas vadītāji saskaras ar neapskaužamu dilemmu kopumu, ko paši ir radījuši. Krievija nespēs turpināt karadarbību pēc 2025.gada beigām, kad sāks beigties svarīgākās ieroču sistēmas. Taču miera līguma noslēgšana rada citas problēmas.

Galu galā Kremlim būs jāizvēlas starp trim nepatīkamiem variantiem:

– samazināt bruņotos spēkus un aizsardzības rūpniecību, kas izraisītu recesiju, bet tā, savukārt, varētu apdraudēt režīmu;

– saglabāt augstus aizsardzības izdevumus un uzpūstu miera laika armiju, kas varētu nožņaugt Krievijas ekonomiku;

– izmantot armiju, lai ar jaunu iekarojumu palīdzību iegūtu ekonomiskos resursus, kas nepieciešami tās uzturēšanai.

“Lai kā Krievija izbeigtu pašreizējo karu, valsts ekonomiskā realitāte pati par sevi radīs Eiropai jaunas nenoteiktības formas,” teikts publikācijā.

“Tālredzīgiem politikas veidotājiem būtu jākoncentrējas uz šo nākotnes draudu mazināšanu,” norāda “Foreign Policy”.