Merkeles memuāri “Freiheit: Erinnerungen 1954-2021” (Brīvība: Atmiņas 1954-2021) tirdzniecībā parādīsies otrdien.

Savos memuāros bijusī kristīgo demokrātu (CDU) līdere cita starpā apraksta 2008.gadā Bukarestē notikušo NATO samitu, kurā tika apspriesta Ukrainas un Gruzijas iespējamā uzņemšana aliansē.

Merkele atzīst, ka abas valstis cerējušas uz strauju uzņemšanu NATO, taču viņa uzskatījusi, ka jaunu dalībvalstu uzņemšanai jāuzlabo ne tikai to, bet visas alianses drošības situācija.

Bijušo kancleri īpaši norūpējuši Ukrainas sakari ar Krieviju un konkrēti Krievijas Melnās jūras flotes bāze Krimas pussalā.

Viņa norāda, ka neviena no NATO kandidātvalstīm iepriekš nav atradusies šādā situācijā.

Tikmēr Ukraina joprojām asi kritizē toreizējo Merkeles nostāju.

Savos memuāros viņa apraksta arī tolaik panākto kompromisu, par ko nācies dārgi samaksāt.

Bijusī kanclere atzīst, ka atteikšanās piedāvāt Ukrainai un Gruzijai skaidru plānu to uzņemšanai NATO bijis trieciens to prorietumnieciskajai orientācijai, kamēr vispārīgais solījums tās uzņemt kaut kad nākotnē bijis tiešs izaicinājums Krievijas interesēm, ko Merkele uzskatījusi par Krievijas diktatora Vladimira Putina provocēšanu.

Merkele bija pirmā sieviete Vācijas kancleres amatā un valdības vadītājas krēslā atradās 16 gadus laikā no 2005. līdz 2021.gadam.

Grāmatas izdevēji paziņojuši, ka viņas memuāri tiks laisti klajā vairāk nekā 30 valstīs.