EK izstrādātais cenas ziņā pieejamu mājokļu plāns, par kuru vēl nepieciešams vienoties ar likumdevējiem un Eiropas Savienības (ES) valstīm, paredz sniegt pilsētām juridisko segumu, tādējādi precizējot, kad iestādes var rīkoties, nepārkāpjot ES vienotā tirgus noteikumus.

Pašvaldībām un citām attiecīgajām iestādēm būs atļauts ierobežot brīvdienu mājokļu īri, kā arī īpašuma iegādi īstermiņa izīrēšanas nolūkos teritorijās, kas atzītas par tādām, kurās ir saspīlēta situācija mājokļu pieejamības jomā.

Šajā plānā ir noteikta virkne parametru, lai atzītu teritoriju par tādu, kurā ir saspīlēta situācija.

Pirms ierobežojumu ieviešanas iestādēm ir jāpierāda, ka īstermiņa īrei vismaz trīs gadus ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz mājokļu cenu pieņemamību vai to pieejamību.

Tāpat būs jāņem vērā arī iedzīvotāju skaita un mājokļu piedāvājuma un pieprasījuma tendences, un saskaņā ar priekšlikumu jebkuram pasākumam būs jābūt nediskriminējošam, samērīgam un ar ierobežotu ilgumu līdz pieciem gadiem.

EK noteikumi neietekmēs izīrētājus, kuri uz īsu laiku izīrē savu pamata dzīvesvietu, nedz arī noteikumus, ko pilsētas ieviesušas pirms to pieņemšanas.

Lai gan īstermiņa īres mītnes ir ļoti populāras tūristu vidū, daudzos populāros ceļojumu galamērķos iedzīvotāji tās vaino par to, ka tās atņem vietējiem iedzīvotājiem dzīvokļus ilgtermiņa īrei un paaugstina cenas.

Pēdējos gados arvien vairāk pilsētu visā pasaulē ir noteikušas vai apsvērušas ierobežojumus tūristu izmitināšanai paredzētiem dzīvokļiem. Taču šie ierobežojumi bieži vien tiek apstrīdēti tiesā, radot juridisko nenoteiktību.