Šobrīd industriāli attīstītās valstis tā dēvētajai klimata palīdzībai gadā nodrošina vairāk nekā 100 miljardus dolāru.

Šis finansējums jaunattīstības valstīm tiks piešķirts, lai tās varētu īstenot vides aizsardzības pasākumus un novērst globālās sasilšanas postošās sekas.

Lai tam nodrošinātu 1,3 triljonus dolāru gadā, vienošanās paredz, ka starptautiskajām attīstības bankām ievērojami jāpalielina aizdevumi nabadzīgajām valstīm vai jādzēš to parādi.

Sabiedriskie un banku līdzekļi jāpapildina ar privātajām investīcijām, kas arī tiks uzskatītas par klimata aizsardzības finansējumu.

Vienošanās paredz mudināt tajā iesaistīties arī citām donorvalstīm.

Taču šie aicinājumi formulēts tik vispārīgi, ka izsaukuši vides aizstāvju kritiku, jo neviena konkrēta organizācija nav minēta kā atbildīgā institūciju šo mērķu sasniegšanai.

Vienošanās nevienai valstij neuzliek par pienākumu atvēlēt konkrētu summu nabadzīgo valstu atbalstam.

Taču kompromisu galu galā izdevās panākt tieši tāpēc, ka nav minēts konkrēts mehānisms 1,3 triljonu dolāru savākšanai.

Šis uzdevums atstāts nākamajai ANO klimata konferencei Brazīlijā.