Pirms Krievijas vispārējā uzbrukuma varētu notikt vietēja mēroga operācijas, kuru mērķis būtu pārbaudīt NATO gatavību piemērot Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, uzstājoties Vācijas Ārpolitikas biedrības rīkotajā pasākumā, trešdien norādīja Kāls.

Runa ir par to, ka Maskava mēģinās pārbaudīt NATO dalībvalstu apņēmību sniegt tiešu militāru palīdzību citai alianses dalībvalstij, kas nostiprināta NATO hartas 5. pantā.

Augsta ranga Krievijas amatpersonas apsver, kā radīt “ārkārtēju situāciju” kādā no NATO valstīm, uz ko citas alianses dalībvalstis atbilstoši nereaģētu, skaidroja Kāls.

Kā piemēru BND vadītājs minēja iespējamo “īstermiņa uzbrukumu” Norvēģijai piederošajam Svalbāras arhipelāgam, lai “attīrītu teritoriju”. Krievija Svalbārā bauda īpašas tiesības, taču Oslo politika attiecībā uz ārvalstniekiem arhipelāgā pēdējos gados ir kļuvusi stingrāka.

Vēl viena lokalizēta Krievijas iejaukšanās iespēja, pēc Kāla domām, ir konflikts ar Baltijas valstīm, aizbildinoties ar tā dēvēto krievvalodīgo aizsardzību.

Ja šādos konfliktos netiks piemērots 5. pants, NATO kā aizsardzības alianse būs izgāzusies, un tieši tāds ir Krievijas mērķis, uzskata BND vadītājs. “Ja apņemšanās sniegt palīdzību izrādīsies neefektīva, Krievija var paplašināt savu ietekmi Eiropā, izmantojot agresīvu spēka politiku,” brīdināja Kāls.

Vācijas izlūkdienesta vadītājs atkārtoti uzsvēra, ka Krievijai jau līdz šīs desmitgades beigām būs pietiekami resursi tiešai militārai konfrontācijai ar rietumvalstīm. Šo viedokli viņš pirmo reizi pauda oktobrī, uzstājoties Bundestāga sēdē, kas bija veltīta izlūkdienestu darbības kontrolei.

Kremlis Vācijā ietekmē labējos un kreisos ekstrēmistus, kas “naivi atkārto to, kas nāk no Maskavas”, atzina Kāls. Viņš norādīja, ka tas ne tikai ietekmē dažāda līmeņa vēlēšanas Vācijā, kurās 2024.gadā panākumus guvuši labējie un kreisie populisti, bet arī papildus sadrumstalo Vācijas politisko spektru.