Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Sīrijas opozīcijas ofensīva ir “uzbrukums Sīrijas suverenitātei”.

Viņš pauda, ka Krievija iestājas par Sīrijas varas iestāžu “konstitucionālās kārtības” atjaunošanu.

30. novembrī Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans tikās ar Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. Abas puses pauda nopietnas bažas par notikumu eskalāciju Alepo un Idlibas provincēs.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Fidans apsprieda nepieciešamību koordinēt kopīgas darbības Sīrijas miera procesa ietvaros, ko 2016. gada decembrī uzsāka Krievija, Turcija un Irāna.

“Šis process ir alternatīva ANO vadītajam Ženēvas procesam saskaņā ar ANO Drošības padomes 2254. rezolūciju,” norādīts ISW ziņojumā.

Tajā pašā dienā Lavrovam bija telefonsaruna ar Irānas ārlietu ministru Abasu Aragči. Abi diplomāti pauda “ārkārtējas bažas” par bīstamo eskalāciju Sīrijā un vienojās pastiprināt kopīgos centienus, lai stabilizētu situāciju.

ISW analītiķi secinājuši, ka Krievija ir saskārusies ar grūtībām sniegt papildu atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam kara Ukrainā dēļ.

“2022. gadā Krievija izveda S-300 sistēmas no Sīrijas, iespējams, lai tās izmantotu karā pret Ukrainu.

Tajā pašā gadā parādījās neapstiprināti ziņojumi par Krievijas karavīru un algotņu grupējuma “Vagner” kaujinieku izvešanu no Sīrijas, lai atbalstītu militārās operācijas Ukrainā,” lasāms ziņojumā.