liepajniekiem.lv
Vairums sanākušo, bažījoties par drošību, uzreiz teica “nē” bīstamām vielām tik tuvu savām mājām.
Enerģija jāsaglabā
SIA “CIS Liepaja” ir Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmums, kas veic zaļo energorisinājumu izstrādi. IVN veiks SIA “Vides un ģeoloģijas serviss”.
Tās direktors Jānis Lanka stāsta, ka tiks apskatītas divas alternatīvas – ražot tikai ūdeņradi aptuveni simt tūkstošus tonnu gadā vai arī pievienot amonjaka ražošanu, tā uzlabojot kopējo lietderības koeficientu.
Tādā gadījumā ūdeņradis varētu būt 95 tūkstoši tonnu un amonjaks – 540 tūkstoši tonnu.
Šāda ražotne jau darbojas Berlevogā Norvēģijā, Klaipēdā ir būvprojekta stadijā, bet Būtiņģē – plāna izstrādē.
Pētījums vēl nav veikts, tehnoloģijas nav precizētas, šis ir tikai procesa sākums, uzsver “Vides un ģeoloģijas servisa” vides inženiere Ilze Podniece.
“Mūsu mērķis būs izpētīt, vai no vides viedokļa tas būtu pieļaujams.
Atļaut vai neatļaut būvēt rūpnīcu ir politisks lēmums, kas būs jāpieņem Liepājas domei,”
viņa norāda.
Ražotnes iecere saistīta ar zaļo kursu. Latvija ir uzņēmusies saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.
“Jūsu pilsēta vēlas kļūt klimatneitrāla un vieda 2030. gadā. Tas paredz ļoti krasu emisiju samazinājumu – mīnus 80 procenti salīdzinājumā ar 2006. gadu. Tas ir superambiciozs mērķis. Un es domāju – kāpēc jūsu politiķi pieņēma tik ļoti kreizī lēmumu?
Īstenībā jūs viņus iedvesmojāt, jo Liepāja pirmā ieviesa energopārvaldības sistēmu, liepājnieki ir vieni aktīvākajiem ēku siltināšanā,” skaidro I. Podniece.
Vēja un saules enerģija nav vienmērīga, tāpēc svarīgi to pārvērst tādos enerģijas veidos, ko var akumulēt un uzglabāt.
Tāpat, ja automašīnas var braukt ar elektriskajām baterijām, smagajam transportam, kuģiem vai lidmašīnām nevar piekabināt milzīgu akumulatoru, toties var darbināt ar ūdeņradi, kam piemīt lielāks enerģijas blīvums un tilpums, viņa norāda.
Zaļais ūdeņradis un amonjaks nozīmē to, ka elektroenerģija, kas izmantota to ražošanā, iegūta no atjaunojamiem energoresursiem.
Attīstītāja pārstāvis Jānis Meniķis pastāsta, ka jau parakstīts nodomu protokols, kura mērķis ir apvienot spēkus un attīstīt zaļā atjaunojamā energoresursa izmantošanu Liepājā, iesaistoties pilsētas uzņēmumiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU).
Kopējās plānotās investīcijas pilsētā ir ap četriem miljardiem eiro līdz 2030. gadam.
RTU Liepājā vēlas izveidot ūdeņraža izpētes centru un attīstīt mācību programmas.
Liepājas ieguvumi – 80 līdz 113 darbavietas un nodokļu maksājumi pašvaldības budžetā, atbalsts Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolai.
Tā kā, ražojot ūdeņradi, rodas divi blakusprodukti – skābeklis un siltums, ar “Liepājas enerģiju” pārrunāts, ka šo siltumu varētu ievadīt Liepājas siltumtīklā, potenciāli samazinot apkures izmaksas.
Labumus rajonam nesaskata
Šāda vieta rūpnīcai izvēlēta, jo ir nepieciešama kuģu piekļuve. Pārvietot uz ziemeļiem no Liepājas nevar, jo tur nav ostas infrastruktūras – kuģu ceļu, molu un viļņlaužu.
“Projektam ir Liepājas pašvaldības un Speciālās ekonomiskās zonas atbalsts,”
pauž J. Meniķis.
Būvniecība dārgāka būs jūrā pie Ziemeļu vai Rietumu mola, vienkāršāk būvēt uz sauszemes, jo mazāk tikšot ietekmēta ostas darbība, viņš atzīmē, taču alternatīvas vēl tiks pētītas.
“Gan ūdeņradis, gan amonjaks ir bīstami produkti,” norāda Irina Barbaša. “Kā tiks nodrošināta drošība? Ūdeņradis, savienojoties ar skābekli, veido sprādzienbīstamu vielu.”
J. Lanka skaidro, ka pirms rūpnīcas darba uzsākšanas izstrādās un apstiprinās drošības pārskatu un civilās aizsardzības plānu.
Otrs būtiskākais – tiks izmantotas modernas tehnoloģijas, sensori, smaku deguni, kas fiksē noplūdes.
Rajona iedzīvotāji pauž –
nevieni pasākumi nevar sniegt pilnīgu drošību, tāpēc tik bīstamu vielu ražotni nevar izvietot blakus dzīvojamam rajonam, skolai un vairākiem bērnudārziem.
Kristīne Dzelme atzīmē, ka Berlevoga ir ciemats Norvēģijas galējos ziemeļos, kur mīt nedaudz pāri tūkstotim cilvēku, kamēr “Laumas” rajonā dzīvo vismaz 12 tūkstoši.
“Norvēģijā 350 metru attālumā nav skola un 400 metru attālumā – dzīvojamais masīvs,” viņa teica.
Viņa rosina izskatīt citu alternatīvu ražotnei.
Dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētāja Dace Urtāne atklāj, ka māja atrodas pretī iecerētajai rūpnīcai. Ja piedāvā labumus vidusskolai, tad kādus labumus – mikrorajona iedzīvotājiem? Atbildē minētā lētāka elektroenerģija klātesošos sasmīdināja.
“Kurpju fabriku uzceliet, tad cilvēkiem būs, kur strādāt! Amonjaku viņiem vajag,” izsaucās kāda vecāka sieviete, “visi uzsprāgsim gaisā.”
Dzīvokļu īpašnieki arī bažījas, ka pēc rūpnīcas darbības uzsākšanas kritīsies nekustamā īpašuma vērtība un to nebūs iespējams pārdot.
No klātesošajiem liepājniekiem vienīgi Andris Dieviņš pauž atbalstu, jo viņaprāt, Liepājā ir vajadzīgas modernas ražotnes ar augsti attīstītām tehnoloģijām.
Uzziņai
Zaļā ūdeņraža un zaļā amonjaka ražotnes izveides iecere
Projekta lokalizācija paredzēta Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Liepājas ostā. Šobrīd tiek apskatītas trīs iespējas attiecībā uz novietojumu:
1. Izveidot sauszemes projektu tieši uz rietumiem noūdens termināļa, adrese O. Kalpaka iela 117;
2. Izveidot peldošu risinājumu (uz pontoniem) ostas zonas ziemeļu daļā Ziemeļu mola virzienā;
3. Izveidot peldošu risinājumu Rietumu mola virzienā;
Ražotni paredzēts ierīkot pēc līdzīgas ūdeņraža ražotnes objekta Norvēģijā, Berlevogā.
Rūpnīcas jauda plānota līdz 1000 MW, ja tiks palaista tikai ūdeņraža ražošanas iekārta, maksimālā ražošanas jauda varētu sasniegt 101 100 t/gadā, savukārt, ja tiks palaistas gan ūdeņraža, gan zaļā amonjaka ražotnes, ikgadējais zaļā amonjaka ražošanas apjoms varētu sasniegt 536 600 tonnu gadā (1490 t /diennaktī) un zaļā ūdeņraža ikgadējā ražošana būs 95 270 tonnu gadā (255 t/diennaktī).
Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiks līdz 8. decembrim.
Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, [email protected], tālr. 67321173. Vairāk: vpvb.gov.lv.
Avots: ”Vides un ģeoloģijas serviss”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
