Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 7000 PGP lietotāju, daļa no tiem šo pakalpojumu izmanto ilgtermiņā.

Tie ir gadījumi, ja līdzšinējais tirgotājs izbeidz darbību tirgū un lietotājam nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības līguma.

Lai pasargātu iedzīvotāju un nodrošinātu elektroenerģijas piegādi, PGP darbojas kā drošības pagaidu risinājums, līdz brīdim, kamēr lietotājs noslēdz līgumu ar jauno tirgotāju.

PGP ir dārgāks pakalpojums, nekā tirgū esošais piedāvājums.

Lai veicinātu PGP saņēmēju atgriešanos elektroenerģijas tirgū, pēc iespējas ātrāk saņemot zemākas cenas un patēriņam atbilstošākus piedāvājumus, grozījumi noteikumos paredz ierobežot PGP pakalpojuma saņemšanas ilgumu.

KEM pārstāvji norāda, ka tiesības izmantot PGP ir ne ilgāk kā deviņus mēnešus. Šajā laikā PGP saņēmējam ir pienākums noslēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu. Laika atskaite esošajiem PGP saņēmējiem sāksies 2025. gada 1. janvārī.

KEM aģentūrai LETA sacīja, ka apstiprinātie grozījumi paredz, ka pēdējais garantētais piegādātājs elektroenerģijas rēķinā iekļaus atgādinājumu par to, ka lietotājam ir pienākums deviņu mēnešu laikā no PGP uzsākšanas brīža noslēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar brīvi izvēlētu elektroenerģijas tirgotāju, lai, noslēdzoties deviņu mēnešu periodam, elektroenerģijas piegāde netiktu pārtraukta.

Vienlaikus KEM norāda, ka pašreiz daudzviet Latvijā jauni daudzīvokļu namu projektu attīstītāji izvēlas risinājumu, kur sistēmas pieslēgums ir viens uz visu māju vai pat vairākām mājām.

Rezultātā mājsaimniecības lietotājs, iegādājoties vai izīrējot mājokli šādos projektos, nonāk apakšlietotāja lomā.

Grozījumos noteikts, ka turpmāk daudzdzīvokļu mājas īpašnieki un elektroenerģijas lietotāji nevarēs vienoties par kopēja elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu visā mājā.

Savukārt, lai novērstu situāciju, kad, mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam, lietotājam vai valdītājam, iepriekšējais lietotājs liedz iespēju jaunajam objekta lietotājam noslēgt elektroenerģijas līgumu, grozījumos svītrotas normas, kas paredz tiesības līdzšinējam lietotājam apliecināt vēlmi turpināt lietot elektroenerģiju objektā.

Strīdu gadījumā sistēmas operators pēc pieprasījuma elektroenerģijas piegādi nodrošinās lietotājam, kurš apliecinās objekta īpašuma, lietošanas vai valdījuma tiesības, akcentē KEM.

Vienlaikus grozījumi noteikumos paredz iespēju sadales sistēmas operatoram atsevišķās apakšstacijās, kur tas ir ekonomiski pamatoti un ir nepieciešams sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai, ieslēgt pastāvīga darba režīmā rezerves 110 kilovoltu (kV) transformatorus.

Tas atsevišķās apakšstacijās ir kritiski nepieciešams, lai novērstu strāvas iekritumus, kas var būtiski traucēt lietotāju, piemēram, ražošanas uzņēmumu darbību, skaidro ministrijā.

KEM norāda, ka AS “Sadales tīkls” izrietošās papildu izmaksas varēs iekļaut sadales pakalpojumu tarifā. Provizoriskā ietekme uz sadales sistēmas tarifu būtu mazāka par 0,18%.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka elektrība ir būtisks pakalpojums kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem, tāpēc ir jādod iespēja katram iedzīvotājam izvēlēties piemērotāko pakalpojuma sniedzēju.

Melnis akcentē, ka pieņemtie grozījumi mazinās iespēju, ka elektroenerģijas piegādātājs tiek uzspiests no daudzdzīvokļu mājas īpašnieka puses vai arī telpu pārvaldnieks ilgstoši izmanto pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu.