Kādam naivam cilvēkam varētu šķist, ka pašvaldības ierēdņu plānošana vainagojusies ar ģeniālu scenāriju.

Vecākās un vidējās paaudzes muzikālās ēstgribas remdēšanai uz skatuves jāceļ Žoržs Siksna. Daudzi taču zina, ka retro atkal modē, ka Žoržiks pulcē pilnu zāli gaumīgās un stilīgās izklaides citadelē “Wiktorijā” un ne tikai tur.

“Liberastiem un citiem mūsdienīgākiem domātājiem un ballētājiem nofraktēsim Ralfu Eilandu,”

iespējams, skanēja nākamais Jaungada sagaidīšanas balles plānošanas sapulces prāta vētras piedāvājums.

Viņš ne tikai fano par pasaules populārāko sporta veidu (jā, tas ir futbols, nevis skeletons) un bārstās ar diezgan smieklīgiem jokiem, turklāt ne tikai par mammām, bet arī rada pa kādam jēdzīgam skaņdarbam.

Savukārt tiem, kuri aizgāja klātienē klausīties “Bermudu Divstūri” Ziemassvētku egles iedegšanas (un nevis Ziemassvētku vakara) svinībās un saprata, ka šis no Liepājas nākušais duets tiešām ir tik dzīvespriecīgs, huligānisks un dauzonīgs, kā vīri paši to uzsver, uzdziedās Aminata.

Laba balss, profesionāli priekšnesumi, skatuves un skatītāju paņemšana, turklāt, neskatoties uz afrikāņu saknēm un uzaugšanu Bolderājā, latviešu klasē gaužām labi apguvusi latvisko dzīvesziņu, ka vienādības zīme liekama starp jēdzieniem laba dziesma un skumja dziesma.

Šāda stratēģija kapitulēja liepājnieku priekšā gandrīz tajā pašā mirklī, kad portāla administrators nospieda pogu “Publicēt”.

Precizējot, tikai 35 minūtes bija nepieciešamas, lai Liepājas mazskaitlīgajā, tomēr nozīmīgajā domnīcā jeb portāla komentāru sadaļā parādītos pirmā saprāta balss (jau iepriekš atvainojamies par visu “saprāta balsu” oriģinālās rakstības saglabāšanu):

“būs tāds pats balagāns, kā egles iedegšanā, iemesls, lai neietu,” skanēja pirmais vērtējums.

“Atkal tas Eilands? Vai tiešām bez šī tirliņa galīgi nevar Liepājā iztikt? Lai tak viņš skrien uzdzied saviem praidistiem un liek mierā Liepājniekus,” argumentu par portāla ne velti izvilkto liberastu kārti pamatoja cita spriedēja.

Atkāpe – Eilands, cik pamanīts, Liepāju tiešām gaužām iecienījis un neliek to mierā ne tikai slaucot naudu no liepājniekiem ar saviem koncertiem un stendapiem, bet arī filmējot mūzikas video, pavadot brīvo laiku un slavējot (reklamējot) pilsētu savos daudztūkstošu sekotāju soctīklu kontos.

Tiešām neģēlis!

Šajā brīdī portāls sāka domāt, ka Eilands ir nevis viens no iemesliem, kas Jaungada sagaidītāju tūkstošiem varētu sabojāt svinības, bet galvenais ļaunums.

Lai gan, kā zināms, ir arī cits – oficiālas uguņošanas neesamība. Tas, ka uguņos, turklāt uz velna paraušanu no visām malām un visos virzienos, jau tāpat skaidrs, neskatoties uz visu likuma un kārtības sargātāju nopietnām sejām izteiktiem solījumiem un brīdinājumiem īpaši stingri pievērst uzmanību šim jautājumam.

Hipotēzi par Eilandu apstiprināja un par mūsu domubiedriem faktiski kļuva divi nākamie komentētāji:

“Pilnīgi pietiktu ar Žoržu Siksnu – lai labāk atvēlēto laiku aizpilda viņš viens. Priekš kam tie pārējie piekabināti klāt? Lai Domei lielāki izdevumi?” jautāja pirmais.

Viņam piebalsoja nākamais mūsu gandrīz jaunais labākais draugs: “Bez tā SIMPSONU RALFIŅA vareja iztikt…”

Tomēr tad polemikas tonis atgriezās ierastajā “vissslikti” tonalitātē: “Pagāniem, pagānu “tusiņš”.”

Kā arī: “Lai vai kā uz šādu koncertu iet stāvēt aukstumā un klausīties koncertu nu ne paldies Ansiņš un Sesks lai stāv un klausās!”

Vēlreiz atvainojamies par oriģinālās rakstības saglabāšanu.

Visu pārdomu rezumējums varētu būt šis ieraksts: “Mūziķu izvēle izskatās tāda – paņemts, kas palicis pāri.”

Arī portāls nolēma nedaudz pievērsties prognozēšanai un atļaujas apgalvot – ja vien laikapstākļi nebūs pilnīgi saņurcāmi un gružkastē metami, tad 31. decembra pēdējās un 1. janvāra pirmajās stundās Rožu laukums būs pilns ar liepājniekiem un pilsētas viesiem.

Gribētos, lai zem kājām būtu sausāks, bet vismaz pagaidām ilgtermiņa laika prognoze nav iepriecinoša. Droši vien, ka tā vēl mainīsies, turklāt vairākkārt, taču šobrīd izskatās, ka vecā gada beigās mūs sagaida daži grādi virs nulles un pāris nokrišņu piles vai kristāli. Pēc gadu mijas varētu kļūt drusku vēsāks un sausāks.

Visticamāk, lielākā daļa no sanākušo tūkstošiem būs priecīga un laimīga.

Vairums arī iereibuši, bet, cerams, līdz tādai promiļu robežai, lai priecātos, lai kāda mūzika arī skanētu.

Neatkarīgi no stiliem un gaumes tās mērķis taču ir tikai viens – iepriecināt un likt cilvēkiem justies nedaudz laimīgākiem nekā ikdienā.

Un tad, kas zina, varbūt izdosies šo izjūtu pārnest arī uz ikdienu, kad viļņainās ietves lietainā laikā tik slapjas, ka peļķu raksts atgādina Latgales ezeru karti, bet ielu remonts mūsu klimatiskajos apstākļos ir neprognozējami ilgs un dārgs.

Turklāt maksājam un pārmaksājam ne tikai par labu darbu, bet arī par brāķi.

Te nu laikam šajās priekšlaikus tapušajās gadumijas pārdomās laiks atgādināt, ka 2025. ir pašvaldību vēlēšanu gads.

Lai arī daudzi demokrātijai netic vai tajā vīlušies, varam būt priecīgi, ka dzīvojam salīdzinoši brīvā valstī, kur darbojas princips – ja nepatīk pie varas esošie, tad nomaini viņus, ievēlot citus.

Neticat, ka tas iespējams? Aizejiet uz iecirkņiem un pārliecinieties.