Zviedrijas Migrācijas aģentūra sadarbībā ar policiju un Zviedrijas vēstniecībām saņēmusi valdības uzdevumu izstrādāt jaunas procedūras informācijas apmaiņai par šādiem braucieniem.

“Ja kādam ir piešķirts patvērums, jo viņš bēg no valsts, ir dīvaini, ja viņš dodas atpakaļ. Tas rada jautājumus par to, vai viņiem joprojām ir vajadzīga aizsardzība, vai arī sākotnēji tika sniegta nepatiesa informācija,” ceturtdien norādīja Zviedrijas migrācijas ministrs Juhans Forsels.

Valdības rīcība ir atbilde uz sabiedrībā pieaugošajām debatēm par bēgļiem, kas brīvdienās dodas atpūsties uz savām izcelsmes valstīm. Aptaujā, kas 2022.gadā tika veikta pēc Zviedrijas interneta izdevuma “Bulletin” pasūtījuma, atklājās, ka 79% no bēgļiem Zviedrijā brīvdienās atgriezušies savā izcelsmes valstī.

Forsels izteicās, ka uzdrošinās apgalvot, ka patvēruma piešķiršanas sistēma tiek ļaunprātīgi izmantota, bet ir grūti pateikt, cik lielā mērā. “Cerams, ka drīz mēs uzzināsim vairāk,” viņš piebilda.

Plānots, ka valdības iniciatīvas rezultāti tiks prezentēti nākamā gada vasarā. Tikmēr Zviedrijā turpināsies diskusijas par grozījumiem likumos, kas attiecas uz uzturēšanos valstī un ceļošanu, piebilda Forsels.

Zviedrija kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem ir uzņēmusi lielu skaitu imigrantu, galvenokārt no tādām konfliktu skartām valstīm kā bijusī Dienvidslāvija, Sīrija, Afganistāna, Somālija, Irāna un Irāka. Tagad Zviedrijas centriski labējā koalīcijas valdība vēlas imigrācijas politiku padarīt stingrāku.