Juns otrdienas vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.

Prezidents trešdienas rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.

Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai.

Kopš Korejas kara beigām 1953. gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.

“Karastāvokļa izsludināšana notika mana kā prezidenta izmisuma dēļ,” Juns sacīja televīzijas uzrunā, pirmoreiz parādoties sabiedrībai kopš šīs rīcības, kura izraisīja politisku haosu valstī.

“Tomēr šajā procesā es izraisīju nemieru un neērtības sabiedrībai. Es dziļi atvainojos pilsoņiem, kas tika ļoti satraukti,” sacīja Juns.

Opozīcija un pat prezidenta Tautas varas partijas biedri ir aicinājuši Junu atkāpties no amata.

Policija ir paziņojusi, ka paredz desmitiem tūkstošu prezidenta pretinieku iziešanu ielu protestos pirms parlamenta balsojuma par prezidenta impīčmentu. Organizatori cer, ka protestos piedalīsies 200 000 cilvēku.

Juns savā īsajā uzrunā tomēr neatkāpās no amata, pasakot tikai to, ka viņš “uztic partijai pasākumus politiskās situācijas stabilizēšanai, ieskaitot manu amata termiņu”.

Tautas varas partija ir sašķelta šajā jautājumā. Parlamenta deputāti no šīs partijas piektdien palika uzticīgi oficiālajai nostādnei, ka viņiem jābloķē impīčments, lai gan partijas līderis Hans Donhuns sacīja, ka Junam jāatstāj amats, citādi politiskais haoss pastiprināsies.

Opozīcija ar 192 deputātiem sastāda vairākumu parlamentā, kurā ir pavisam 300 deputāti.

Lai par impīčmentu nobalsotu tam nepieciešamais divu trešdaļu deputātu vairākums, pietiktu ar astoņu Tautas varas partijas deputātu pievienošanos šim solim.