Ārkārtējais stāvoklis stāsies spēkā 16. decembrī un ilgs 60 dienas.

Īpaša komisija steidzami pieņems pasākumus, lai pārvaldītu nenovēršamos riskus, ja Maskava izlems nepiegādāt gāzi Kučurganas termoelektrostacijai – Moldovas lielākajai elektrostacijai, kas atrodas separātiskajā prokrieviskajā Piedņestras reģionā.

Moldovas premjerministrs Dorins Rečans sacīja, ka Moldova saskaras ar ārkārtēju situāciju, kurā Maskava varētu apzināti izmantot enerģijas plūsmas, lai destabilizētu valsti un potenciāli atstātu cilvēkus ziemas vidū bez siltuma un elektrības.

Krievijas enerģētikas gigants “Gazprom” piegādā gāzi Kučurganas termoelektrostacijai, kas ražo elektroenerģiju, ar kuru tiek apgādāta ievērojama daļa Moldovas.

Šo elektrostaciju 2004. gadā privatizēja Piedņestras amatpersonas un vēlāk to pārdeva Krievijas valsts uzņēmumam. Moldova neatzīst privatizāciju.

Kad Krievija 2022. gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā, Moldova bija pilnībā atkarīga no Maskavas dabasgāzes, taču kopš tā laika ir centusies dažādot un paplašināt savus enerģijas avotus.

Rumānijas enerģētikas ministrs Sebastians Burduža ceturtdien paziņoja, ka Rumānijai ir resursi, lai atbalstītu Moldovu, ja situācija to prasīs, norādot, ka tas būtu “pienākums (..) no austrumiem nākošās agresijas priekšā”.

Moldovas prorietumnieciski noskaņotā prezidente Maija Sandu oktobrī tika pārvēlēta valsts galvas amatā uz otro pilnvaru termiņu, un referendumā tika nobalsots par valsts virzību uz Eiropas Savienību (ES).

Taču abus balsojumus aizēnoja Krievijas iejaukšanās un mēģinājumi kavēt Moldovas politisko virzību uz rietumiem.