76% aptaujas dalībnieku atzina, ka Liepājas pašvaldība kopumā ir atvērta un liepājniekiem pieejama, 74% ir pārliecināti, ka Liepājas pašvaldība ir mūsdienīga un uz Eiropas vērtībām orientēta, bet 67% uzskata, ka iedzīvotājiem ir plašas sabiedrības līdzdalības iespējas.

Gandrīz trešdaļa jeb 30% liepājnieku pārstāvēja viedokli, ka vispārējā ekonomiskā situācija Liepājā pēdējo divu gadu laikā ir kopumā uzlabojusies, 29% ir pārliecināti, ka nav novērojamas būtiskas izmaiņas.

Salīdzinoši pozitīvāk Liepājas ekonomisko izaugsmi vērtē un prognozē jaunāki respondenti vecumā līdz 34 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidējiem vai augstākiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, latvieši un strādājošie.

40% aptaujāto uzskata, ka dzīve Liepājā ir labāka nekā Latvijā kopumā, pretējs uzskats tika pārstāvēts tikai 6% atbilžu.

Iedzīvotāji gandrīz visu Liepājas dzīves jomu attīstību vērtējuši biežāk pozitīvi, izņēmumi ir veselības aprūpe un nodarbinātības iespējas.

82% liepājnieku sagaida, ka pašvaldībai prioritāri vajadzētu pievērst uzmanību daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanai, 81% uzskata, ka prioritāte būtu grants ielu asfaltēšana.

Savukārt 75% iedzīvotāju uzskata, ka pašvaldībai jāpievēršas sabiedrības drošības jautājumiem, tostarp mācībām par rīcību ārkārtas situācijās un patvertņu būvniecībai apdraudējuma gadījumos.

74% liepājnieku satrauc pludmales tīrība, 73% – publisko bērnu rotaļu laukumu uzlabošana un paplašināšana, bet 71% uzskata, ka prioritāri jārisina vēsturiskās apbūves atjaunošana pilsētas centrā un jauna dzīvojamā fonda attīstība.

Liepājas attīstības prioritāte virzīties uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatneitralitāti visbiežāk (42% gadījumu) tika vērtēta neitrāli.

18% aptaujāto pilsētnieku atzina, ka ir daļēji vai lielā mērā iesaistīti Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas (“Liepāja 2027”) gatavošanās procesā.

Divas trešdaļas jeb 67% aptaujāto Liepājas iedzīvotāju atbalsta uguņošanas rīkošanu pilsētai nozīmīgos notikumos, piemēram, Jaungada sagaidīšanā, pilsētas dzimšanas dienā un 18. novembrī.

Vairākums aptaujāto Liepājas iedzīvotāju katru vai gandrīz katru dienu pilsētā pārvietojas kājām (54%) vai ar personisko transportu (51%).

Kā nozīmīgākie faktori, kas varētu veicināt izmantot citus pārvietošanās veidus kā alternatīvu auto, visbiežāk tika minēti lēts, pieejams, ērts un ātrs sabiedriskais transports.

Visu Liepājas pilsētas domes deputātu darbība tika vērtēta biežāk pozitīvi nekā kritiski, visiem deputātiem reitings ir pozitīvs.

Vairākumu Liepājas pilsētas domes deputātu raksturo salīdzinoši zema atpazīstamība.

Tikai par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu, kā arī deputātiem Jāni Vilnīti un Uldi Sesku konkrēts viedoklis bija vairāk par pusi aptaujāto pilsētas iedzīvotāju.

Kopumā Liepājas pašvaldības domes darbības vērtējums pilsētas sabiedrībā ir nemainīgi augsts un tas šogad ir uzlabojies.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 79% liepājnieku pilsētas domes darbību vērtē pozitīvi.

Aptaujas rezultāti pieejami pašvaldības mājaslapā.

Aptauju no 7. līdz 27. oktobrim veica tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti”.

Ar datorizētu telefoninterviju palīdzību aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauts 401 Liepājas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 75 gadiem.